Demogrāfs: Latviju plosa izmiršanas vēzis

Kamēr nav politiskās izšķiršanās, ka demogrāfijas veicināšanai un ģimeņu atbalsta politikai ir nauda, mēs rīcības plānā nemaz nevaram iekļaut tādus pasākumus, kuru īstenošanai būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no budžeta, atklāti Saeimas deputātiem saka Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.

Uzmanības centrā pašlaik ir LM izstrādātās ģimenes valsts politikas pamatnostādnes un koncepcija, kam jāseko rīcības plānam ar konkrētiem pasākumiem tuvākajos gados, rakstaNRA.lv.

Līdz pat 2013. gadam, pēc LM ierēdņu teiktā, plānā nav iespējams iekļaut nevienu pasākumu ģimeņu situācijas uzlabošanai, kā realizēšanai būtu vajadzīga nauda. Otrkārt, ir dīvaini, ka skaļi tiek runāts par atbalstu ģimenēm laikā, kad vēl nav skaidri izlemts jautājums, kas notiks ar ģimenes valsts pabalstu no šāgada 1. jūlija (tā izmaksai pilnā apmērā trūkst 11,2 miljonu latu), kā arī brīdī, kad valdība lemj arī par citu pabalstu ierobežošanu līdz pat 2014. gadam.

Rīcības plāns ģimenes politikas īstenošanai pagaidām vēl ir projekta stadijā un savu ceļu uz valdību sāks mērot pēc pāris nedēļām. Plānā iekļauti virkne pasākumu, kuri sadalīti pa galvenajām tēmām – ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē; ģimenes dibināšana, laulība; atbalsts vecāku pienākumu pildīšanai un citas.

Demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs Neatkarīgajai atzina, ka pašlaik vērojama tendence visas dzimstību veicinošās lietas atlikt uz vēlāku laiku, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm, bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšanu, pensionēšanās vecuma sasaisti ar izaudzināto bērnu skaitu, nauda seko bērnam principa ieviešanu bērnudārzos. “Daudzus šos pasākumus varētu sākt īstenot jau tagad, nelaižot dīkā divus gadus, kuros, pēc ierēdņu teiktā, nevar plānot nekādus pasākumus, kuri prasa naudu. Šie divi gadi Latvijai ir kritiski,” atzīst I. Mežs. Viņš savos salīdzinājumos ir skarbs: “Kamēr šim plānam nebūs pietiekami daudz naudas, tikmēr tas būs tikai vitamīni vai plāksteris vēzim, kas pārņēmis Latviju. Tas ir smags izmiršanas vēzis.”

Ģimeņu atbalsta politika un rīcības plāns aktualizēts arī Saeimas gaiteņos, un ne tikai Sociālo un darba lietu komisijā, kā ierasts, bet arī Budžeta komisijā. Tomēr saruna par to, kādus pasākumus īstenot un kādus ne, apstājās pie mūžsenā jautājuma: vai būs nauda? “Mani interesē, cik tad tam ir nepieciešams naudas?” vaicāja deputāte Silva Bendrāte (Vienotība). Rīcības plānā patiešām konkrētas summas nav minētas, tikai – valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Finanšu ministrijas pārstāve Anita Čemme norāda, ka saskaņā ar valdības lēmumu līdz 2013. gadam plānā nedrīkst būt iekļauti pasākumi, kuriem vajag papildu naudu.

Rīcības plānā liela dala pasākumu datēti ar 2012. vai tikai 2013. gadu, piemēram, pasākums “izvērtēt atmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšanas iespējas līdz diviem gadiem” uzsākams tikai 2013. gadā, savukārt pasākums “izvērtēt iespēju ieviest nekustamā īpašuma nodokļa atlaides daudzbērnu ģimenēm” – tikai 2012. gada 2. ceturksnī. Šogad paredzēts “izvērtēt iespēju paaugstināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu likmi, paredzot, ka tās apmērs veido 50% no minimālās mēneša darba algas”.

Autors: Inga Paparde / NRA.lv