Ekonomisti sola mīkstāku kritienu nekā 2009. gadā

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības, vēsta NRA.lv.

«Šādai krīzei neviena valsts negatavojās. Solīti priekšā bija tās Āzijas valstis, kuras jau salīdzinoši nesen bija pieredzējušas vīrusu uzbrukumus, bet arī šīm valstīm Covid-19 straujā izplatība ir nopietns izaicinājums. Latvija noteikti nebija labi sagatavota šai krīzei, it īpaši tāpēc, ka veselības sistēma, kam jāuzņemas milzīgs slogs, ir nesakārtota un jau ilgus gadus cieš no pārāk zema finansējuma,» Neatkarīgajai uzsver Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Iepriekšējā krīze iemācīja piesardzību

Tomēr visi Neatkarīgās aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka Latvija ir ņēmusi vērā iepriekšējās krīzes mācības. Ja tā nebūtu, situācija būtu daudz smagāka.

«Iepriekšējo krīzi radīja galvenokārt mājokļu tirgus bums un straujais privāto parādu pieaugums 2000.-2008. gadā. Pēc tam jau vairāk nekā 10 gadus ir dzīvots lielas piesardzības režīmā. Mācības ir ņemtas vērā, varbūt pat pārspīlēti. Taču šobrīd, pavisam citu notikumu radītas krīzes brīdī iepriekšējā piesardzība naudas lietās noder,» Neatkarīgajai atzīst Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Pēdējos 10 gados mājsaimniecības un uzņēmumi ir samazinājuši savus parādus un palielinājuši uzkrājumus. Arī valsts ir samazinājusi parāda attiecību pret IKP no augstākā punkta par apmēram 10 procentpunktiem. Mājokļu cenu līmenis ir zems uz kaimiņvalstu fona, arī tas šobrīd samazina riskus.

Zorgenfreija uzskata, ka no pagājušās krīzes Latvija guvusi mācību, ka pārmērīgs patēriņš un dzīvošana krietni pāri saviem līdzekļiem nevar turpināties bezgalīgi un šāda ballīte var vienā dienā beigties. Banku sektors, kas iepriekšējā krīzē bija daļa no problēmas, ir pieredzējis lielas izmaiņas, un šobrīd ir spēcīgs un labi kapitalizēts. Valsts mērogā esam saraduši ar domu, ka ir nepieciešama fiskālā disciplīna, lai nodrošinātu investoru uzticību valstij. «Protams, varētu gan vēlēties, lai valsts būtu uzkrājusi drošības spilvenu straujākas izaugsmes gados, jo budžeta pārpalikums Latvijai tā arī ir lielākoties palicis nesasniedzams mērķis,» secina L. Zorgenfreija. Taču arī viņa uzskata, ka kopumā līdz šim iepriekšējās krīzes mācības Latvija lielā mērā ir ņēmusi vērā – nekustamā īpašuma vai kreditēšanas burbulis nav vērojams, privātā sektora parādsaistības ir zemas, saprātīga fiskālā politika nodrošinājusi jau tā salīdzinoši zemā valsts parāda sarukšanu. «Salīdzinot ar laiku pirms finanšu krīzes, tas ir pirms 12 gadiem, kad Latvijas ekonomikā burbuļu netrūka, šoreiz tautsaimniecības attīstība līdz krīzei bijusi sabalansēta. Covid-19 šoks ir nācis salīdzinoši stabilas izaugsmes laikā, līdz ar to varam teikt, ka krīzē iegājām kopumā spēcīgāki nekā pagājušajā reizē,» uzskata L. Zorgenfreija.

Veiksmes stāsts

Var uzskatīt, ka Latvijai savā ziņā ir paveicies, jo Covid-19 līdz šim ir mazāk izplatījies nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar to arī izolācijas pasākumi nav tik stingri, un Latvija ir saglabājusi mobilitāti. Pēc TechHub Riga līdzdibinātāja Andra Bērziņa teiktā, Covid-19 krīzes laikā Latvija ir trešā mobilākā valsts Eiropas Savienībā, ņemot vērā Google un Apple mobilitātes mērījumus. AS SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis Neatkarīgajai uzsver, ka Latvijas nosacītā veiksme ir tā, ka vīrusa izplatība sākās citviet, kas ļāva laikus reaģēt un tādējādi nepārspīlēt ar ierobežojumu ieviešanu. Tas varētu dot arī iespēju virzīties normalizācijas virzienā ātrāk. «Tāpat nosacīta veiksme ir tā, ka pēckrīzes periodā Latvija ir izvairījusies no pārmērību izveidošanās, kas, ja tagad burbulis plīstu, radītu krietni smagākas sekas. Lielākajai daļai pasaules šī solās būt sen nepieredzēta krīze, bet mums, vismaz tā, kā tas izskatās šobrīd, sekas nebūs tik sāpīgas,» pieļāva D. Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, Latvijā arī valdības reakcija uz notiekošo ir bijusi operatīva. Lietuvā daudzi pasākumi tika ieviesti nedaudz vēlāk un arī tiek daudz kritizēti.

Iespējams nodokļu kāpums nākotnē

Lai gan eksperti uzsver, ka Latvija šobrīd atrodas salīdzinoši labā situācijā starp citām ES valstīm, arī viņi raizējas par seku ietekmi uz ekonomiku. «Latvijai ir izveidots finansiālais buferis un eirozonas aizmugure, kam tomēr ir milzīga nozīme šādā situācijā. Kritiskais moments ir mūsu nosacītā prakses neesamība/esamība šādos apstākļos. Respektīvi, no vienas puses, līdzekļi ir pieejami, atbalsta iespējas ir vairākkārt lielākas nekā pirms desmit gadiem, tomēr nosacījumi tiek veidoti tik strikti, ka apdraud to efektivitāti. Spēja efektīvi piemērot atbalsta mehānismus tā, lai tie sasniegtu adresātu, varētu būt kritiskākais punkts.

Šī krīze būs spēcīgs arguments no valsts puses, lai pēckrīzes periodā pievilktu skrūves ēnu ekonomikai un dažādiem nodokļu atvieglojumiem,» brīdina D. Gašpuitis.

Būtisks faktors būšot krīzes ilgums un ieviesto pasākumu efektivitāte, ko spēsim izvērtēt tikai pēc krīzes.

«Šīs krīzes laikā varam atļauties balstīt ekonomiku un nākotnē – stimulēt tās ātrāku atjaunošanos, nevis saasināt tautsaimniecības problēmas, griežot tēriņus. Iepriekšējā krīzē izaugsme sākās, pateicoties izrāvienam eksportā, mūsu tirdzniecības partnervalstīm atkopjoties straujāk nekā mums pašiem. Covid-19 plašās izplatības dēļ un tāpēc, ka pilnvērtīga izaugsme varēs sākties tikai tad, kad būs atrastas iedarbīgas zāles vai vakcīna, uz drīzu un strauju ārējā pieprasījuma kāpumu cerēt nav liela pamata. Taču tas nenozīmē, ka eksportam nav izredžu. Latvijas eksportētāji izceļas ar savu spēju pielāgoties un atrast nišas, un tas pārmaiņu laikos ir vissvarīgākais. Valstij jābalsta uzņēmumi, kas spēj saredzēt iespējas un atrast savu vietu jaunajā pēcvīrusa ekonomikā,» uzskata L. Zorgenfreija.

Arī P. Strautiņš šaubās, vai eksporta tirgi būs tik stiprs atbalsts ekonomikas stiprināšanā, kā tas bija iepriekšējā krīzē. Turpretim cerības uz patēriņa un investīciju strauju atgūšanos Latvijā esot labas, jo valsts finansiāli ir daudz spēcīgāka nekā iepriekšējā krīzē.

Visvairāk cietīs trūcīgākie

Taču, lai arī cik daudz mācību Latvija būtu guvusi no iepriekšējās krīzes, šī krīze tāpat smagi skars nabadzīgāko iedzīvotāju daļu. «Pagājušajās krīzes sekas izpaudās arī kā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvara kāpums. Šoreiz nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, jo Covid-19 krīze vairāk skar tieši salīdzinoši mazāk nodrošināto sabiedrības daļu. Lielākajā daļā smagi cietušo nozaru (ēdināšana un izmitināšana, mazumtirdzniecība, māksla un izklaide, skaistumkopšanas pakalpojumi utt.) algas ir par vismaz piekto daļu zemākas nekā vidēji ekonomikā. Turklāt šajās jomās plaši izmantoti valsts piedāvātie alternatīvie nodokļu režīmi. Līdz ar to daudziem ienākumu apsīkšanas brīdī nākas paļauties pamatā uz saviem iekrājumiem, kas ne vienmēr tika veidoti. Latvija jau šobrīd Eiropā izceļas ar augstu nevienlīdzību, kas ilgtermiņā neveicina valsts izaugsmi; tādēļ, izstrādājot krīzes instrumentus, īpaši jāņem vērā tālāka nevienlīdzības kāpuma risks,» brīdina L. Zorgenfreija.

Viedokļi

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

– Ja jautājums ir par Latvijas gatavību pandēmijai, tad jāsaka, ka liela mēroga gatavošanās šādam scenārijam nav bijusi. Covid-19 nebija absolūts pārsteigums, Holivudā pat uzņēma filmu Contagion, kurā notiekošajā ir liela līdzība ar šobrīd vērojamo. To, ka šāds pavērsiens ir iespējams, zināja daudzi. Taču ir iespējams arī milzu vulkāna izvirdums un citas dabas radītas ķibeles, visam gatavam būt ir grūti. Pasaulē ir tikai dažas valstis, kuras bija puslīdz gatavas, tām kopīga ir pieredze ar SARS epidēmiju 2003.-2004. gadā.

Dainis Gašpuitis, AS SEB banka ekonomists:

– Šādas pandēmijas iespējas daudzas valstis riska scenārijos iekļāva arī iepriekš, bet neviens to neuztvēra tik nopietni, lai izdalītu resursus. Līdz ar to neviena valsts tai īsti gatava nebija. Nosacītā gatavība, ko varētu izcelt, būtu drīzāk veiksmes vai sakritības rezultāts. Taču skaidrs, ka labākā situācijā šobrīd ir tās valstis, kam ir attīstītas institūcijas, organizētāka sabiedrība, tai skaitā pienācīga veselības aprūpes sistēma.

Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste:

Covid-19 krīze ir citādāka, jo šoks, ko piedzīvojam, ir daudz straujāks nekā finanšu krīzē pieredzētais un ārējs, nevis izveidojies ekonomikas nesabalansētību dēļ. Tas drīzāk pielīdzināms vispasaules dabas katastrofai, nevis 2008. gada finanšu krīzei. Atšķirīgs tādēļ ir arī ātrums, ar kādu jāreaģē uzņēmumiem un valstij, kā arī rīcībpolitikas virzieni cīņai ar krīzi. Piemēram, šobrīd īstermiņā valsts un centrālo banku atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir domāts, nevis lai veicinātu patēriņa vai investīciju atjaunošanos, bet gan lai noturētu ekonomikas dalībniekus virs ūdens. Vīrusa ierobežošanas nolūkos vēlams, lai cilvēki pēc iespējas tomēr uzturas mājās, nevis, piemēram, kāpina patēriņu, iepērkoties lielveikalos. Tādēļ klasiska ekonomikas stimulēšana, kas izmantota citās krīzēs, šobrīd nav iespējama – tā pilnā mērā varēs sākties tikai tad, kad kontrolēsim vīrusu.

Ilze Šteinfelde