Ekonomists: Latvija var rēķināties ar 2-3% izaugsmi

Latvijai jau pašlaik būtu jāsāk veidot rezerves, taču izskatās, ka drošības spilvens pašlaik netiek veidots, otrdien intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Lai arī šī gada pirmajos divos ceturkšņos izaugsme pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem bija 2,1%, kas neesot ļoti slikti, tomēr Latvijā ekonomika varētu augt straujāk, uzskata ekonomists, norādot, ka pašlaik ekonomikas izaugsme atgādina tādu kā “šļūkšanu”, par iemesliem minot to, ka ir lēna izaugsme ārējā vidē, līdz ar to ir pagrūti ar ārējiem eksporta tirgiem.

Vienlaikus ekonomists prognozē, ka tuvāko pāris gadu laikā attīstītajās Eiropas valstīs ekonomika, visticamāk, augs. Taču būs liela nenoteiktība ģeopolitisko risku dēļ saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām, vēlāk arī ar Francijā un Vācijā gaidāmajām vēlēšanām. “Tas viss var mazināt vēlmi investēt,” norādīja Kazāks.

“Bet diemžēl otra lieta – daļa no šīs lēnās izaugsmes ir pašu vaina,” saka ekonomists, norādot uz kavēšanos ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieplūdi, kā rezultāta mājsaimniecības arī ir daudz bažīgākas un ļoti piesardzīgi tērē.

Ekonomists uzsver, ka lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, jāmēģina iespējami ātrāk ekonomikā iepludināt Eiropas struktūrfondu līdzekļus: “Mums ir vajadzīgs kvalitatīvāks darba tirgus, līdz ar to tur ir svarīga izglītības sistēma, svarīgi apskatīties, kas strādā un nestrādā nodokļu sistēmā, mums ir svarīga veselība, ļoti, ļoti svarīga ir arī tiesiskā vide.”

Viņš pieļauj, ka nākotnē Latvija var rēķināties ar 2-3% izaugsmi, kas ir diezgan lēni. Tas savukārt nozīmēs, ka valsts budžetā naudas visam nepietiks. Viņš uzsver, ka jau pašlaik būtu jāsāk veidot rezerves, taču izskatās, ka tas netiek darīts. Viņš pauda, ka nākamā budžeta izveide būšot ļoti grūta, vajadzību esot ļoti daudz.

“Dzīvot uz parāda brīdī, kad ekonomika aug, tomēr ir vieglprātīgi,” saka Kazāks, norādot, ka galvenā problēma ir nevis naudas trūkums, bet tajā, ka tie, kas sauc visskaļāk pēc papildu finansējuma, negrib stāstīt, kur viņi šo naudu tērē.

Foto:WDnet/https://pixabay.com/en/users/WDnet-1546875//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/