EM: Ekonomika turpina strauji augt

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tāpat kā 2017. gada nogalē, arī šā gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā audzis par 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni.

Nozaru griezumā straujākais IKP pieaugums gada sākumā vērojams būvniecībā. Nozares izaugsmi nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes pieaugums, kā arī privātās investīcijas, tai skaitā biroju un tirdzniecības ēku būvniecībā. 1. ceturksnī būvniecības apjomi bija par 35,7% lielāki nekā pirms gada.

Ļoti strauji pieauguma tempi 1. ceturksnī bija arī mežsaimniecības nozarē – gada griezumā kāpums par 22%, kas saistīts ar labvēlīgākiem laikapstākļiem un iespēju veikt mežistrādi pēc ilgstošajām lietavām pērnā gada rudenī. Savukārt siltumapgādes nozarē 1. ceturksnī bija vērojams kāpums par 13 procentiem.

Jāatzīmē izaugsmes rādītāji arī atsevišķās pakalpojumu nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos 1. ceturksnī bija pieaugums par 6,2%, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 5,2% un komercpakalpojumos – par 5,6%, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni.

Apstrādes rūpniecībā šogad 1. ceturksnī ir lēnāki izaugsmes rādītāji nekā 2017. gadā – šogad pirmajos trīs mēnešos bija saražots par 2,4% vairāk produkcijas nekā pirms gada. Nozīmīgākie pieaugumi bija vērojami ķīmiskajā rūpniecībā, nemetālisko minerālu ražošanā un metālapstrādē. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: “Lai arī šie ir tikai viena ceturkšņa dati, tomēr nozares lēnāka attīstība vieš bažas. Ražošanas un rūpniecības uzņēmumiem ir jābūt valsts ekonomikas mugurkaulam, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas straujāk ieviest Ekonomikas ministrijas izstrādāto pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai.” Lēnāku apstrādes rūpniecības izaugsmi 1. ceturksnī ietekmēja vājāki darbības rādītāji martā, kad saruka ražošanas apjomi lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā. Daļēji to ietekmēja augstais bāzes līmenis un darba dienu skaits, kas ļauj cerēt, ka turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecības nozares pieauguma tempi varētu kļūt straujāki.

2018. gada sākumā turpina sarukt dzelzceļā un ostās pārvadāto un pārkrauto kravu apjomi, kas negatīvi ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari, kurā kopumā 1. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjomi bija par 0,7% mazāki nekā pirms gada. Savukārt ievērojams apjomu samazinājums 1.ceturksnsī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē (-27,1%), ko ietekmēja zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības, mazāki komisijas naudas ieņēmumi, kā arī nerezidentu biznesa apjoma samazināšanās Latvijā.

Vērtējot no IKP izlietojuma aspekta, jāatzīmē ļoti straujais investīciju pieaugums. Investīciju apjomi 1. ceturksnī bija par 19,4% lielāki nekā pirms gada. Lielā mērā to sekmēja būvniecības straujā izaugsme – ieguldījumi mājokļos un būvēs šī gada 1. ceturksnī gada griezumā pieauga par 41%. Ekonomikas ministrs Ašeradens: “Ekonomikas izaugsme sākas uzņēmumu līmenī un pamatā tās ir investīcijas, tāpēc straujie ieguldījumu pieauguma tempi iepriecina. Bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku izaugsmi. Tajā pašā laikā ir svarīgi ne tikai tas, cik daudz mēs investējam, bet arī – kur ieguldām. Nenoliedzami ieguldījumi infrastruktūrā, ražošanas, tirdzniecības ēkās ir tautsaimniecībai svarīgi, bet ir straujāk jāaug arī investīcijām tehnoloģijās un iekārtās, intelektuālajā kapitālā un zināšanās, kas ir vitāli nozīmīgi Latvijas konkurētspējas palielināšanai, ienākumu pieaugumam no eksporta un Latvijas iedzīvotāju ienākumu pieaugumam.” Kā liecina jaunākie dati, tad 1. ceturksnī ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos, kā, piemēram, pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c. bija par 4% lielāki nekā pirms gada. Savukārt investīcijas mašīnās un iekārtās šajā pašā laikā periodā saruka par 2 procentiem.

Joprojām stabili aug privātais patēriņš, kas šogad 1. ceturksnī pieauga par 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Privāto patēriņu joprojām uztur darba samaksas pieaugums un nodarbinātības kāpums. Sabiedriskais patēriņš šajā pašā laikā pieauga par 4,7%. Savukārt preču un pakalpojumu eksports 1.ceturksnī bija tikai par 1,8% lielāks nekā pirms gada. Lēno eksporta kāpumu 1.ceturksnī noteica pakalpojumu eksporta apjomu samazināšanās par 5%. Galvenokārt to ietekmēja ienākumu samazināšanās no transporta pakalpojumu eksporta. Vienlaikus preču eksporta 1.ceturksnī bija par 5% lielāks nekā pirms gada. Preču eksporta kāpumu būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī graudaugu eksports. Valstu griezumā būtiskākais preču eksporta apjomu pieaugums šogad ir vērojams uz ASV, Zviedriju, Krieviju un Somiju.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi mūsu lielākajā eksporta tirgū – ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies. Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī kopumā 2018. gadā IKP varētu palielināties par 4,2 procentiem.

Foto: Pixabay