FKTK: Latvijas banku sektors ir stabils

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi infografiku, kurā apkopoti Latvijas banku sektora darbības rezultāti 2020. gada pirmajā pusgadā. Dati liecina, ka banku sektors kopumā darbojas ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1168 milj. eiro, t.i. 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Pamatdarbības ienākumi pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Latvijas bankās samazinājās par 11%. To galvenokārt ietekmēja aktīvu cenu korekcijas finanšu tirgos, kā arī biznesa apjomu sarukums Covid-19 radītās nenoteiktības ietekmē. Tās rezultātā ievērojami samazinājās banku gūtā peļņa no finanšu instrumentu darījumiem un valūtas kursa svārstībām (par 30 milj. jeb 88%).

Kopumā 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas banku sektors darbojās ar peļņu 40.3 milj. eiro apmērā, t.i. par 70% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, kapitāla atdeves rādītājam (ROE) samazinoties no 9.5% 2019. gadā līdz 3.2%. Peļņu būtiski samazināja pirmajā pusgadā izveidotie uzkrājumi, izvērtējot Covid-19 pandēmijas potenciāli negatīvo ietekmi uz ekonomiskās attīstības perspektīvām, kā arī prognozējamo kredītu kvalitātes pasliktināšanos gada turpmākajos ceturkšņos.

Iekšzemes kredītportfelis otrajā ceturksnī samazinājās par 0.5%, kur līdzīgi izsniegto kredītu apmēra samazinājuma tempi bija vērojami gan iekšzemes mājsaimniecībām (par 0.3%), gan iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (par 0.4%). Kreditēšanas attīstību otrajā ceturksnī kopumā raksturoja būtiskas atšķirības starp tirgus dalībniekiem – ja atsevišķās kredītiestādēs iekšzemes klientiem izsniegtais kredītu apmērs būtiski nemainījās vai pat pieauga, tad daļā banku bija vērojams salīdzinoši straujš iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apmēra samazinājums.

Gada pirmajā ceturksnī vairākas bankas, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas un FKTK aicinājumam atturēties no dividenžu izmaksas ar mērķi stiprināt kapitālu un turpināt kreditēšanu, lēma par iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas iekļaušanu kapitālā, tādējādi būtiski uzlabojot kapitāla rādītājus un stiprinot zaudējumu absorbēšanas spēju. Attiecīgi gada pirmajā ceturksnī banku sektora vidējais kopējais kapitāla rādītājs palielinājās no 23.4% līdz 25.0%. Otrajā ceturksnī kapitāla rādītāji kopumā nedaudz samazinājās, bet saglabājās augstā līmenī (kopējais kapitāla rādītājs no 25.0% līdz 24.5%).

Nebanku klientu noguldījumu apmērs saglabājas stabils. 2020. gada otrajā ceturksnī kopējais noguldījumu apmērs pieauga par 335.6 milj. eiro jeb 1.9%. Līdz ar augošo nenoteiktību par ekonomiskās attīstības perspektīvām un no tā izrietošu piesardzību iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi turpināja pieaugt (+276.5 milj. eiro jeb 3.6%), savukārt iekšzemes nefinanšu sabiedrību un centrālo valdību noguldījumi saruka attiecīgi par 163 milj. eiro jeb 3.3% un 56.7 milj. eiro jeb 10.6%.