FM: mikrouzņēmumu nodoklis nedrīkst būt līdzeklis nodokļu optimizēšanai

Šobrīd absolūti lielākā daļa jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku skaita vienlaikus ir bijuši vai šobrīd ir arī citu saimnieciskās darbības formu dalībnieki. Tas liecina par praksi dibināt mikrouzņēmumus ar mērķi nodalīt funkcijas un optimizēt nodokļus, norāda Finanšu ministrijā.

“Nav pieņemamas situācijas, kad mikrouzņēmumu darbības forma tiek izmantota nevis kā atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai vai jaunu darba vietu radīšanai, bet gan kā līdzeklis nodokļu optimizēšanai. Šāda prakse ir jāmaina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē,” norāda finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Turklāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja slogs attiecībā uz darbaspēka nodokļiem ir vismaz par 50% mazāks kā citu saimnieciskās darbības formu nodokļu maksātājiem pie līdzvērtīga darbinieku atalgojuma. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtie pakalpojumi no izmaksu pozīcijas ir konkurētspējīgāki par citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem un nenodrošina veselīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem.

Piemēram, laika posmā līdz 2013. gada 31. decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto mikrouzņēmumu darbinieku kopējais skaits bija 108,7 tūkstoši. 52% no minētajām personām darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas. Tātad vairāk nekā puse šo darbinieku nav mikrouzņēmumu nodokļa režīma sākotnējā mērķa grupa.

Būtiskas bažas rada arī tas, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu mikrouzņēmuma darbinieku 2013. gadā bija 42 eiro mēnesī. Pie šāda iemaksu apmēra mikrouzņēmumu darbinieki nevar nopelnīt pat minimālo garantēto vecuma pensiju, nerunājot par niecīgo pabalstu apmēru. Tādējādi tas rada nopietnus draudus valsts sociālajam budžetam, un nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, kad tie sasniegs pensijas vecumu.