Fotoradaru dēļ policistus neatlaidīs

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis licis noprast, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu varētu paretināties ceļu policistu rindas. Ik dienu apmēram 30% sava laika policisti velta ātruma pārsniedzējiem, bet no rudens šo funkciju pildīs tehniskie līdzekļi, intervijā Latvijas Radio norāda I. Ķuzis.

Tomēr bažas par kārtējo atlaišanu ir nepamatotas, sola VP priekšnieks.

«VP priekšnieks minēja, ka 30 procentu ir resursu apjoms, kurš tiek tērēts ātruma kontroles nodrošināšanai. Tie nav 30 procenti darbinieku, bet gan viņu resurss – laiks. Pēc fotoradaru ieviešanas, laika resursu varēs ieguldīt citās būtiskās darbībās, lai garantētu un nodrošinātu satiksmes drošību, piemēram, pastiprināt policijas klātesamību bīstamajos ceļu posmos vai arī pasākumos, lai mazinātu to transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kuri sēdušies pie stūres, būdami reibuma stāvoklī. Neatkarīgi no radaru lietošanas, VP personāla samazināšana netiek plānota,» saka VP preses pārstāvis Andis Rinkevics.

Fotoradaru konkursa uzvarētāji – trīs juridisko personu apvienība, kurā ietilpst a/s Vitronic Baltica kopā ar vācu kompāniju Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme un SIA Komerccentrs DATI grupa – veic testēšanas darbus, lai jau septembrī pirmie fotoradari sāktu reālu darbu. Plānots, ka 35% no ieņēmumiem nonāks Valsts kasē, savukārt pārējo peļņu sadalīs uzņēmēji, raksta NRA.lv.

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš norāda, ka VP firmām ir iedevusi gan konkrētus datus ar fotoradaru atrašanās vietām, gan ir gatava pateikt konkrētus laikus, kādos radariem būs jāstrādā. Kā zināms, ne visi radari ir pilni – apmēram 30 no 160 ierīcēm būs butaforijas.

«39 procentos uz ceļiem cilvēki iet bojā pārsniegta ātruma dēļ, un policisti šai problēmai velta ļoti lielu dienas daļu. Visā pasaulē tiek lietoti roboti, un ātruma pārsniedzēju kontrole ir tikai sākums. Tāpat var fiksēt pārkāpumus par drošības jostām, tehniskajām apskatēm, gājēju pārejām – cilvēkam tas obligāti nav jādara,» saka E. Zivtiņš. Tā vietā policisti var regulēt satiksmi un sastrēgumus, doties uz negadījumu vietām, kur roboti pagaidām palīdzēt nevar.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece vēlējās padarīt ceļu policistus par superpolicistiem, jo tieši no viņiem lielā mērā atkarīgs policijas prestižs.

Līdz ar I. Ķuža nokļūšanu VP priekšnieka amatā, L. Mūrnieces prioritāte vairs nav aktuāla.

«Policijas prestižu veido visi darbinieki kopā, ne tikai atsevišķi satiksmes uzraudzības darbinieki. Protams, kopumā no visas saskarsmes ar VP aptuveni 60% veido tieši saskarsme ar ceļu policistu – līdz ar to viņi ir visredzamākie tieši no kontaktu skaita viedokļa. Tomēr ir jau arī citi veidi, piemēram, kad cilvēks vēršas policijā pēc palīdzības, zvanot uz palīdzības tālruni 110 vai vēršoties iecirknī, vai arī kad policija ierodas pie cietušā notikuma vietā,» norāda A. Rinkevics. Viņš uzsver, ka nav vienas struktūrvienības, kurai būtu jābūt īpaši reprezentatīvai, jo iedzīvotājs savu viedokli par policiju veido, izejot no personiskās pieredzes. Ja kvalitāte būs tikai vienā struktūrvienībā, bet ne visās, tad kopumā policijas prestižs nepieaugs, norāda A. Rinkevics.