Grib saglabāt esošo ģimenes valsts pabalsta sistēmu

Arī nākamgad ģimenes valsts pabalsts būtu jāizmaksā līdzšinējā apmērā visiem cilvēkiem, kam tas pienākas, komentējot Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepcijas projektu par ģimenes valsts pabalsta reformu, norāda labklājības ministre Ilona Jurševska.

Ministrija īstenojusi valdības uzdevumu izstrādāt koncepciju par ģimenes valsts pabalsta turpmāko izmaksu no 2012.gada 1.janvāra un ir izstrādājusi četrus iespējamos reformas risinājumus, raksta NRA.lv.

”Nevaram šībrīža situācijā pamest ģimenes novārtā, jo tā nav reforma, kas risina problēmas, tajā skaitā, demogrāfiskās. Tāpēc joprojām turpinām pastāvēt pie tā, ka pabalstu jāturpina izmaksāt līdzšinējā apmērā visām ģimenēm ar bērniem,” akcentē I.Jurševska.

Labklājības ministre arī norāda, ka ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992.gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991.gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudzreiz sliktāka nekā šobrīd. „Mums ir jādomā ne tikai par nākotni, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot šodien. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu,” uzskata I.Jurševska.

Ministrijas atbalstītais risinājums paredz līdz 2015.gadam saglabāt līdzšinējo pabalsta apmēru, vēlāk to diferencējot.

Šo variantu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar ģimeņu ar bērniem jautājumiem. Taču šis variants prasīs papildu finansējumu līdz 2014.gadam.

No 2015.gada janvāra pabalsts tiek diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē nosaka valdība, par otro bērnu pabalsts ir divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

“Šā varianta īstenošanas ietvaros ģimenes valsts pabalsts saglabās savu universālo būtību, paredzot atbalstu par ikvienu bērnu Latvijā,” norāda LM.

Īstenojot šo variantu, ģimenes valsts pabalsta izmaksai 2012.gadā būs nepieciešami kopumā 33,9 miljoni latu, 2013.gadā – 33,7 miljoni, 2014.gadā – 33,6 miljoni latu. LM budžets nākamgad būs jāpalielina par 22,2 miljoniem latu, 2013. un 2014.gadā – par 21,9 miljoniem latu.

Realizējot pārējos piedāvātos variantus, izdevumi budžetā samazināsies.

Pašlaik valsts ģimenēm par bērna audzināšanu no viena līdz 15 (19) gadu vecumam izmaksā ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā. Pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai bērna faktiskajam audzinātājam, kurš ir noteikts ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu.

Pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā.

Saruna par ģimenes valsts pabalsta turpmāku izmaksu tiks turpināta 11.augustā Demogrāfisko lietu padomes sanāksmē, kuru vadīs ministru prezidents. „Ģimenes vienmēr ir rēķinājušās ar tā dēvēto bērnu naudu un tas ir būtisks kā viens no motivējošiem elementiem šībrīža saspringtajā demogrāfiskajā situācijā,” atzīst I.Jurševska.

Koncepcijas projektu par ģimenes valsts pabalsta reformu ceturtdien, 4.augustā, paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Koncepcijā noteikti 4 ģimenes valsts pabalsta reformas varianti, kurus LM jau iepriekš prezentējusi nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un valdībai. Par koncepcijas projektu vēl lems Saeima.