Iedzīvotājiem nebūtu pieņemami, ja specdienesti noklausītos sarunas vai lasītu sarakstes

Lielākajai daļai jeb 87% Latvijas iedzīvotāju nebūtu pieņemami, ja valsts drošības vārdā specdienesti noklausītos viņu telefona sarunas vai lasītu privātās e-pasta sarakstes, par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka gandrīz divām trešdaļām jeb 64% iedzīvotāju tas šķiet pilnīgi nepieņemami.

Iebildumi pret Latvijas specdienestu veiktu noklausīšanos vai e-pastu kontroli nebūtu tikai 9% iedzīvotāju – pilnībā pieņemami tas ir 3%, bet drīzāk pieņemami – 6% iedzīvotāju.

Aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka visās grupās vairākumam respondentu iedzīvotāju izsekošana valsts drošības vārdā šķiet nepieņemama. Saskaņā ar aptaujas datiem izsekošanai nedaudz lielāks atbalsts kā vidēji ir starp iedzīvotājiem vecumā 35 līdz 44 gadiem (16%), ar augstāko izglītību (18%) un rīdziniekiem (13%). Taču arī šajās grupās vairāk nekā pusei šādas darbības šķiet pilnībā nepieņemamas.

Šajā jautājumā īpaši neatšķiras latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju viedokļi. Ir novērots, ka jautājumos, kas saistīti ar attieksmi pret valsti, tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, nereti ir nedaudz mazāk negatīvi noskaņoti. Taču šajā jautājumā valodu grupās lielu atšķirību nav – iedzīvotāju izsekošana valsts drošības vārdā kopumā ir nepieņemama 87% latviski runājošo un 88% krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju būtu ļoti negatīvi noskaņoti gadījumā, ja atklātos, ka kāds no Latvijas specdienestiem ir noklausījies viņu telefona sarunas vai lasījis e-pasta sarakstes. Kopumā 86% to uzskatītu par savu tiesību uz privātumu pārkāpumu, un tikai 8% uzskatītu, ka privātums nav ticis pārkāpts.

Pēdējo mēnešu laikā saistībā ar Edvarda Snoudena publiskotajām ziņām par ASV specdienestu īstenotajām iedzīvotāju elektroniskās izspiegošanas programmām, daudzās valstīs ir aktualizējušās diskusijas par to, cik pieņemama ir iedzīvotāju elektroniska izsekošana valsts drošības vārdā.

ASV, piemēram, šajā jautājumā sabiedrībai nav vienota viedokļa. Aptauju dati liecina, ka, iespējams, pat vairākums amerikāņu atbalsta to izsekošanas programmu pastāvēšanu, par kurām ziņas atklātībā nodeva Snoudens. Arī Latvijā jau pirms kāda laika mediji ir sabiedrību informējuši par programmas «FinSpy» pastāvēšanu, kuru izmanto vairāku valstu valdības savu iedzīvotāju izsekošanai, un kas esot arī Latvijas drošības struktūru rīcībā.

Pētījumu centrs SKDS aptauju veica jūlijā. Aptaujas dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: «Cik pieņemami, jūsuprāt, būtu tas, ja Latvijas specdienesti noklausītos iedzīvotāju telefona sarunas vai lasītu privātās e-pasta sarakstes, lai novērstu iespējamus apdraudējumus valstij?».