Igaunijas iedzīvotāji varētu izjust iespējamās negatīvās pensiju reformas sekas

2020. gada beigās Igaunijas parlamentā tika apstiprināts likumprojekts, kas iemaksas pensiju 2. līmenī padara brīvprātīgas, ļaujot iedzīvotājiem saņemt līdz šim uzkrātos līdzekļus. Uzkrājumu izmaksai pieteikušies jau gandrīz 130 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska norāda, ka nākotnē Igaunijas iedzīvotāji varētu izjust iespējamās negatīvās reformas sekas.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā līdz šī gada sākumam dalība 2. pensiju līmenī bija obligāta visām pilngadīgām personām, kas dzimušas pēc 1983. gada. Jaunā pensiju sistēmas reforma šo noteikumu atcēla, ļaujot igauņiem, kuri to vēlas, jebkurā laikā izņemt savus uzkrātos līdzekļus un iemaksas veikt brīvprātīgi. Nepilnu trīs mēnešu laikā no mazliet vairāk nekā 700 tūkstošiem aktīvo uzkrājēju, aptuveni 130 tūkstoši valsts iedzīvotāji jeb 18 % no visiem aktīvajiem otrā pensiju līmeņa dalībniekiem izlēmuši pārtraukt iemaksas 2. pensiju līmenī un izvēlējušies līdzekļus izņemt.1

“Igaunijas kolēģu pieredze liecina, ka daļa iedzīvotāju piesakās uzkrājumu izņemšanai, jo baidās, ka nākotnē to nevarēs izdarīt, neskatoties uz to, ka likums paredz – uzkrājumu var izņemt jebkurā laikā. Otrs faktors ir pandēmija, kuras laikā cilvēkiem, saskaroties ar grūtībām, pēkšņi pieejamie līdzekļi drošām vecumdienām kļuvuši par glābiņu. Tie, kuri pensiju turpmāk uzkrās tikai 1. līmenī, nākotnē var rēķināties ar valsts pensiju aptuveni 20-30% apmērā no kādreizējās algas. Tas nozīmē, ka reformas ekonomiskā ietekme būs redzama tikai ilgtermiņā. Tāpat arī iedzīvotāji, kuri ir pārstājuši veikt iemaksas un uzkrātos līdzekļus izņēmuši, iespējamās negatīvās sekas izjutīs tikai pēc vairākiem gadiem,” saka Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vēlas investēt un krāt paši

Jaunais likums paredz arī to, ka uzkrāto naudu var izņemt no pensiju 2. līmeņa un pārlikt uz pensiju ieguldījumu kontu, tādējādi iegūstot iespēju pašam to pārvaldīt. Šajā gadījumā persona paliek pensiju sistēmā un turpina uzkrāt. Šī opcija Igaunijas iedzīvotājiem būs pieejama sākot ar 1. aprīli.

“Veikt uzkrājumus vecumdienām var dažādos veidos, tomēr pirms pašam uzsākt investēšanu akcijās vai citos finanšu instrumentos, ieteicams izvērtēt savas zināšanas un pieejamo naudas summu, lai izveidotu labi diversificētu portfeli, un saprast, vai būs pietiekami daudz brīvā laika konta pārvaldībai,” akcentē Anželika Dobrovoļska.
Lielākā daļa jeb vairāk kā 80 % 2. pensiju līmeņa dalībnieku pagaidām nolēmuši turpināt veidot uzkrājumu pensiju 2. līmenī, apstiprinot, ka iedzīvotāju finanšu prātība Igaunijā ir augstā līmenī un ka kaimiņvalstī ir nostiprinājusies arī krāšanas kultūra.

Vairums Igaunijas iedzīvotāju, kas vēlas izņemt uzkrātos līdzekļus, to pamato ar neuzticību valdībai un pensiju sistēmai. Daļa uztraucas par to, ka inflācija varētu noēst uzkrāto naudu vai tā pazudīs citu iemeslu dēļ. A. Dobrovoļska stāsta, ka pensiju fondu vidējā ilgtermiņa atdeve parasti apsteidz inflāciju, kas nozīmē, ka naudas vērtība pieaug straujāk nekā kopējais cenu līmenis. Vienlaikus Igaunijas iedzīvotāji nākotnē izmaksāto pensijas otrā līmeņa uzkrājumu plāno izmantot aizdevumu nomaksai, lielākiem pirkumiem vai mājokļa pirmajai iemaksai.

Par papildus uzkrājumiem jādomā laikus

Demogrāfiskā situācija Latvijā un visā Eiropā ir izaicinoša. Samazinoties iedzīvotāju skaitam darbspējas vecumā, samazinās arī valsts kopējais pensiju kapitāls. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, paļaujoties tikai uz 1. vai 1. un 2. pensiju līmeni, pensionēšanas brīdī nebūs iespējams sasniegt to dzīves kvalitāti, ko līdz tam nodrošinājusi darba alga. Lai vecumdienās būtiski nemainītu dzīvesveidu, personas pensijai jāsasniedz vismaz 70% no iepriekšējiem ienākumiem.

“Tiek prognozēts, ka pensiju 1. un 2. līmeņu kopējā vērtība gan Igaunijas, gan Latvijas nākotnē varētu nodrošināt vien ap 40 % no vidējiem mūža ienākumiem. Tāpēc, lai parūpētos par savu labklājību pensijas vecumā laikmetā, kad strauji novecojas sabiedrība, aicinām jau savlaicīgi domāt par papildu uzkrājumiem vecumdienām. Piemēram, veicot brīvprātīgas iemaksas pensiju 3. līmenī, atvēlot tam tik daudz līdzekļu, cik konkrētajā dzīves posmā iespējams atļauties,” piebilst Anželika Dobrovoļska.