Ilgstošos bezdarbniekus samazinās divas reizes

Ilgstošo bezdarbnieku skaits kopumā un cilvēku, kuri bez darba ir ilgāk par gadu, īpatsvars kopējā bezdarbnieku pulkā Latvijā būtiski pieauga krīzes gados.

Pašlaik vairāk nekā trešā daļa no bezdarbniekiem bez darba ir 12 mēnešus un ilgāk. Atsevišķos reģionos, piemēram, Latgalē, ilgstoši bez darba ir vairāk nekā puse no visiem bezdarbniekiem. Ilgstošais bezdarba samazinājums, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, ir nepietiekams, secina Labklājības ministrija (LM), kuras sagatavotās Iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnes vakar apstiprināja valdība.

Ilgstošais bezdarbs ir rādītājs, kas parāda, cik iekļaujošs ir darba tirgus. No LM pamatnostādnēm izriet, ka «iekļaujošs darba tirgus» ir tāds, kas nodrošina darba vidi un pasākumus, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienlīdzīga piekļuve darba tirgum. 2010. gadā ilgstošo bezdarbnieku skaits sasniedza 61 300 (37,8 procentus no kopējā bezdarbnieku skaita, tas turpināja augt arī nākamos gadus, sasniedzot pat 45 procentus). Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars sāka samazināties tikai 2013. gadā. Pašlaik ilgstoši bez darba ap 30 000 bezdarbnieku no 85 296 bezdarbniekiem. Pēdējos gados šis īpatsvars ir samazinājies, tomēr vēl joprojām pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15 procentiem no visiem bezdarbniekiem un 2,5 procentiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis portālam NRA.lv stāsta: uzdevumi, lai sasniegtu šo mērķi, ir vērsti trīs virzienos. Pirmais – iekļaujošs darba tirgus – paredz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām atgriešanās darba tirgū ir visgrūtākā, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti. Otrais virziens ir līdzsvarots darba tirgus, kas būs vērsts uz darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu, ņemot vērā demogrāfisko tendenču prognozes un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijus. Savukārt trešais virziens paredz attīstīt nodarbinātībai draudzīgāku darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmu.

Tomēr šo apņemšanos izpilde varētu nebūt vienkārša. Izaicinājumus ilgstošā bezdarba mazināšanai labi iezīmē Nodarbinātības valsts aģentūras pētījums, kas uzrāda nestrādāšanas iemeslus. Lielākais skaits aptaujāto bezdarbnieku pirmspensijas vecumā no 50 līdz 64 gadiem atzinuši, ka vienkārši jūtas pārāk veci, lai strādātu, bet ceturtdaļa pirmspensijas vecuma cilvēku nestrādā veselības problēmu dēļ. Sešiem procentiem aptaujāto nav nepieciešamības vai vēlēšanās strādāt, bet 12,9 procenti vispār nevar atrast darbu, taču lielāks skaits (21,4 procenti) nestrādājošo pirmspensijas vecuma cilvēku nevar atrast tādu darbu, kas šķistu piemērots. Būtiski – pusei ilgstošo bezdarbnieku izglītība ir zemāka par vidējo vai pat par pamatizglītību. Jaunās nodarbinātības politikas ieviešanai tuvāko piecu gadu laikā būs pieejams finansējums vairāk nekā 300 miljonu eiro, lielākā daļa bezdarbnieku apmācībai.

Inga Paparde