Investors atradies, nauda pēc pāris mēnešiem

Latvijas valstij piederošās aviokompānijas airBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ar kuru sabiedrību iepazīstināja pirms vairākiem mēnešiem, vakar parakstījās par 20% airBaltic akciju pirkšanu ar solījumu samaksāt pāris mēnešu laikā.

Vakar Ralfs Dīters Montāgs-Girmess parakstīja trīs līgumus – gan ar Satiksmes ministriju, gan ar airBaltic, gan ar Finanšu ministriju. Ticēsim labajam, ka gadījums ar airBaltic ir pilnīgi kaut kas cits nekā šobrīd aktuālais gadījums ar uzņēmumu Liepājas metalurgs, kura mantas pārdošanas līgums ir, bet naudas līguma izpildei nav.

Iepriekšējais solītā investora uznāciens nedeva skaidrību par to, no kurienes nāk 52 miljoni eiro airBaltic akciju pirkšanai. Internetā atrodamās ziņas par R. D. Montāgu-Girmesu parādīja viņu kā starpnieku liela mēroga darījumos avio nozarē, taču ne kā naudas īpašnieku. Viņa iepriekšējā nodarbošanās bija Krievijā ražotu lidmašīnu Sukhoi Superjet nodošana nomā ar izpirkumu trūcīgu valstu trūcīgām aviokompānijām, kas nopirkt lidmašīnas uzreiz par pilnu cenu nevar atļauties un par kuru kreditoriem Krievijas lidmašīnu ražotāji negrib atzīties. Tā, lūk, pavērās darbības lauks starpniekam R. D. Montāgam-Girmesam, kura formālais statuss apmierināja gan lidmašīnu ražotājus, gan pircējus. Līdz ar R. D. Montāga-Girmesa parādīšanos Rīgā loģiska šķita jau zināmo shēmu jauna variācija, šajā reizē nosedzot airBaltic akcijas ar Krievijas lidmašīnām, kuru ieķīlāšana dos airBaltic nepieciešamo naudu atkal nākamo lidmašīnu pirkšanai. Vakar R. D. Montāgs-Girmess kārtējo reizi apgalvoja, ka tā tas neesot, bet netika tālāk ar stāstu, kā tad īstenībā ir. Proti, kas saņēmies ieguldīt naudu aviokompānijā ar negatīvu pašu kapitālu.

Cits ieguldītājs airBaltic gan ir zināms un ticams. Tā, protams, ir pati Latvijas valsts ar Saeimas līmenī pieņemtu lēmumu naudu dot. Pagaidām tā nav iedota, gaidot R. D. Montāga-Girmesa ieguldījumu. «Ieguldījums no valsts tiks nodrošināts vienlaikus ar privātā investora ieguldījumu. Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, ja tiek nodrošināta nozīmīga privātā investora līdzdalība kapitālsabiedrības airBaltic finanšu resursu piesaistē, tad šim valsts aizdevumam nav ietekmes uz vispārējo valdības budžeta bilanci,» NRA.lv vakar paskaidroja Finanšu ministrija. Tā ir neapšaubāmi laba metodoloģija, ja ļauj iztērēt 80 miljonus eiro bez ietekmes «uz vispārējo valdības budžeta bilanci». Domājams gan, ka uz pašu budžetu 80 miljonu ieguldījumam, ja tāds notiks, kaut kāda ietekme būs. Šobrīd iespējami dažādi pieņēmumi, vai no R. D. Montāga-Girmesa valsts gaida naudu vai tikai izziņu par naudu, ko izmantot valsts budžeta bilances sakārtošanai.

Vismaz jācer arī uz to, ka partiju vienošanās par Latvijas nākamo valdību ietver arī vienošanos, ko īstenībā darīt ar airBaltic un Sukhoi Superjet, kuru atkabināšanu bija iespējams saprast Laimdotas Straujumas valdības gāšanas cīņu kontekstā. Tikpat labi iespējams, ka Sukhoi Superjet pats no Latvijas atkabinājies līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā, kas apgrūtina lidmašīnu būvi ar aprēķinu un starpnieku solījumiem, ka atlīdzība par tām atnāks ne pārāk tuvā nākotnē.

Arnis Kluinis

Foto:Aero Icarus/https://www.flickr.com/photos/aero_icarus//https://creativecommons.org/license