Tweet |
|
Izmeklētāji ir secinājuši – ja katrs izpildītu savu pienākumu, “Maximas” veikala sagrūšanu pār cilvēku galvām varēja novērst vairāk nekā trīsdesmit reižu, ziņo LTV raidījums “De Facto”.
Pēc Zolitūdes traģēdijas amatpersonas solīja paveikt virkni darbu, lai nepieļautu jaunu traģēdiju notikšanu, taču pētījums liecina, ka no 21 solītā darba paveikti vien seši.
Būvniecības eksperts Aigars Ūdris uzskata, ka šo nepilnību varētu izskaust, ja būtu radīta sistēma, kurā tiešsaistē reģistrētu konkrētos būvdarbus, un ierakstu secību mainīt nevarētu.
“Šī sistēma liegtu iespēju atsevišķiem būvprocesa dalībniekiem pieslēgties tikai tajā brīdī, kad objekts tiek nodots ekspluatācijai, piemēram, ka būvuzraugs pēdējā dienā paraksta visus nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, kaut gan tas bija jādara visa būvprocesa laikā, ” stāsta Ūdris.
Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane atklāj, ka daudzi arhitekti piedāvā neticami lētus projektus, kurus iespējams realizēt salīdzinoši īsā laika posmā, un tas liecina, ka ne visi speciālisti pēc Zolitūdes traģēdijas ir saņēmuši mācību. Savienība analizē un apkopo datus par apšaubāmiem arhitektu piedāvājumiem un rūpīgi uzrauga šos speciālistus.
“Krājas brīdinājuma punkti, pēc kuriem var sekot eksāmens, un, iespējams, ka daudzi var šo eksāmenu neizturēt un zaudēt savus sertifikātus,” atklāj Grikmane.
Arhitektu savienība arī apņēmusies rīkot diskusijas, lai kolēģiem skaidrotu ne vien atbildību, bet arī uzsvērtu sekas, kas no tās izriet.
Secināts, ka pēc Zolitūdes traģēdijas cilvēki iemācījušies reaģēt uz trauksmes signāliem, kā arī uzlabojusies arī pārvaldība Maxima veikalu tīklā.
Jau vēstīts, ka 21. novembrī apritēja jau divi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kas, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, laupīja dzīvības 54 cilvēkiem.
Tweet |
|