Joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus veido skaidrā naudā

Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju savus naudas uzkrājumus nevēlas uzticēt ne bankām, ne citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izvēloties savus uzkrājumus glabāt mājās, skaidrā naudā, liecina AS Expobank sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat veiktās aptaujas dati.

Aptaujāto respondentu vidū gandrīz trešdaļa – 30% norādījuši, ka savus uzkrājumus veido vienkārši bankas kontā, neizmantojot nekādas noguldījumu vai investīciju iespējas. 11% aptaujāto uzskata, ka labākais naudas uzkrāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, 9% izvēlējušies naudu krāt 3. pensiju līmenī, 7% iedzīvotāju ir depozīta konts bankā, tikpat daudz izmanto arī uzkrājošo apdrošināšanu.

Depozīta kontus naudas uzkrāšanai biežāk izvēlas cilvēki 40 līdz 49 vecumā (10%), personas ar augstāko izglītību (8%) un ārpus pilsētām dzīvojošie (10%). Pētot respondentu sniegtās atbildes par nodarbošanos, secināts, ka depozīta kontiem savu naudu visbiežāk uztic pensionāri (10%).

Savukārt skaidrā naudā uzkrājumus visbiežāk veido jaunieši līdz 30 gadu vecumam (30%), pilsētās dzīvojošie (23%) un personas ar pamatizglītību (49%).

“Aptaujas dati parāda, ka cilvēki domā par nākotni, proti – veido uzkrājumus, taču liela daļa joprojām nedod iespēju savai naudai “strādāt” un nest peļņu, glabājot savas finanses vai nu mājās vai vienkārši bankas kontā. Šāda uzkrājumu veidošana ir ne vien nedroša, bet arī neefektīva. Naudas būtība ir būt apritē un veidot ienākumus, nevis kā skaistai rotai glabāties skapī,” komentē AS Expobank valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Kā norāda AS Expobank valdes priekšsēdētājs, lai arī 20% iedzīvotāju nevēlas savu naudu uzticēt bankām vai citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tai pat laikā 66% aptaujas dalībnieku saka, ka viņi uzticētos pilnībā attālinātam termiņnoguldījuma izveidošanas procesam bankā – sākot ar konta atvēršanu un līguma slēgšanu, beidzot ar nopelnīto procentu saņemšanu. “Šis ir arī vien no iemesliem, kādēļ Expobank pievērš lielu uzmanību attālinātai klientu apkalpošanai un finanšu tehnoloģiju risinājumu ieviešanai. Piemēram, jau kopš šā gada sākuma fiziskām personām ir iespēja atvērt termiņnoguldījuma kontu un ieguldīt naudu visu procesu veicot pilnībā attālināti bankas izveidotajā platformā SmartDeposit. Pēdējā gada laikā, kad lielu daļu laika esam spiesti pavadīt mājās, arī bankām ir jāpielāgojas un jāspēj radīt tādi risinājumi, kas ļauj klientam saņemt jebkuru viņu interesējošos pakalpojumu būtībā neizejot no mājām,” stāsta R. Legzdiņš.

Aptaujas dalībniekiem arī tika vaicāts, vai pilnībā attālināts termiņnoguldījuma izveidošanas process mudinātu viņus uzkrāt naudu bankā, uz ko vairāk nekā 30% atbildējuši, ka pilnībā vai daļēji tas mudinātu veidot uzkrājumus bankā. Kā pauž bankas pārstāvis, tad “šeit veidojas tāds zināms paradokss – cilvēki labprāt izvēlas un atbalsta banku un citu uzņēmumu pakalpojumu saņemšanu attālināti, tai skaitā bezskaidras naudas norēķinus un elektronisku dokumentu apriti, bet naudu tikt un tā labāk glabās “zeķē”.” Viņš aicina iedzīvotājus rūpīgāk papētīt banku piedāvājumus termiņnoguldījumiem un nebaidīties izmantot šo pakalpojumu, turklāt ieguldījumu drošību bankās nodrošina Noguldījumu garantiju likums.