Kamēr stiprinās veselību, vai nesaslims sociālais budžets

Saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu politikas reformu jau no nākamā gada veselības nozares līdzfinansējumu plānots nodrošināt no sociālā budžeta. Veselības aprūpei varētu novirzīt vienu procentu no sociālajām iemaksām, tiesības saņemt veselības pakalpojumus sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu.

Pagaidām priekšlikums nodots apspriešanai visām ieinteresētajām pusēm, taču skeptiķi jau pauž bažas: kas notiks ar sociālo budžetu, kuram, kā prognozēja labklājības ministrs Jānis Reirs, draud izsīkums jau tuvākajā nākotnē, raksta NRA.lv.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā īsumā izklāstīja nodokļu reformas ieceres, kuras skar gan iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokli, gan citus nodokļus, gan mainīt neapliekamo minimumu. Daļa no priekšlikumiem skar sociālo budžetu. FM piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, atcelt solidaritātes nodokli, noteikt diferencēto neapliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro (0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro – pie minimālās algas).

Sociālās iemaksas sagaida šādas izmaiņas: atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā tās tiktu noteiktas parastajā režīmā, algai no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā – sociālās iemaksas nebūtu jāmaksā. Uz jautājumu, kāpēc vislielākā atalgoju ma saņēmējiem sociālās iemaksas nebūtu jāmaksā, E. Putra atbildēja, ka šāds priekšlikums reformas piedāvājumā iekļauts pēc Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras ieteikuma, lai «veicinātu augstākā menedžmenta piesaisti». Savukārt solidaritātes nodokli plānots pārstrukturizēt sociālo iemaksu virzienā.

FM piedāvā arī paaugstināt neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 300 eiro (pašlaik tas ir 235 eiro). «Pamatots pārmetums bija par to, ka neapliekamais minimums pensijām nav pārskatīts kopš 2006. gada,» sacīja E. Putra. Taču tagad līdz ar reformu jaunais neapliekamais minimums aptvers 70 procentus no visiem pensionāriem. Šādu secinājumu FM ļauj izdarīt dati par vidējo pensiju Latvijā, kas pērn bija 296 eiro. Tomēr jāpiebilst, ka šī reformas daļa atbrīvos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksas visus pensionārus, kuru pensija ir līdz 300 eiro, kā arī samazinās nodokli pensionāriem, kuriem tā ir lielāka, taču, kā norāda demogrāfs Ilmārs Mežs, pensionāriem, kuru pensija ir zem 235 eiro (un tādu ir vairāki tūkstoši), šī reforma neko nemainīs. Būs nepieciešami citi mehānismi, kā palielināt mazās pensijas, un arī tam būs nepieciešams finansējums.

Nākamās būtiskās izmaiņas, kas skars sociālo budžetu, ir viena procenta novirzīšana veselības budžetam. Lai arī sociālajam budžetam tie ir pietiekami būtiski līdzekļi, tomēr gadā tas ir 80 – 90 miljoni eiro, kas, ņemot vērā veselības budžeta situāciju, ir tikai ielāps. «Veselības aprūpei nepieciešams atrast finansējumu, jo tas ir sasāpējis jautājums,» secināja E. Putra. FM plāno identificēt sociālo iemaksu veicējus, proti, sasaistot tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi ar sociālo iemaksu veikšanu. Jāatgādina, ka pagaidām tas ir tikai priekšlikums, par ko detalizētāk veselības nozare nav diskutējusi. Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir veselības nodoklis – Igaunijā tas ir 13 procenti un to pilnībā nomaksā darba devējs, savukārt Lietuvā – tas ir deviņi procenti, kur sešus procentus maksā darba devējs un trīs – darbinieks. Interesanti, ka vairākkārt izskanējis fakts, ka Latvijā darba devēji spiesti maksāt augstākus nodokļus, tostarp sociālo, taču tas tikai daļēji atbilst patiesībai, piemēram, Latvijā sociālās iemaksas ir 34,09 procenti, kur darba devējs maksā 23,59, bet darbinieks – 10,5 procentus, savukārt Igaunijā – sociālais nodoklis ir 33,8 procenti (turklāt lielāko daļu samaksā tieši darba devējs, darbiniekam jāmaksā tikai 3,6 procenti), bet Lietuvā – 40,2 procenti (un arī darba devējs samaksā lauvas tiesu – 31 procentu).

Aktuāls ir jautājums, vai sociālais budžets spēs izturēt finansiālo slogu un turpināt būt «ilgtspējīgs»? Pēc FM domām, noņemot procentu finansējuma, papildus nāks kompensējoši mehānismi – pieaugs sociālās iemaksas no lielākām algām, autoratlīdzībām, kā arī FM cer, ka vairāk uzņēmumu izies no «melnā darba tirgus» un reformas rezultātā maksās nodokļus, arī sociālo. «Mēs pārskatīsim vēl dažas lietas, lai sociālais budžets neciestu,» saka E. Putra.

***

Uzziņai

Nodokļu reformas izmaiņas, kas skars sociālo budžetu

• Minimālās algas pieaugums līdz 430 eiro

• Sociālās iemaksas līdz 52 400 eiro algai gadā – parastajā režīmā, no 54 400-85 400 eiro gadā – netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, algai virs 85 400 gadā – sociālās iemaksas nav jāmaksā

• 1% no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselībai

• Solidaritātes nodoklis tiek atcelts, paredzētas papildu sociālās iemaksas

• Autoratlīdzībām plānots samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz 20% (tagad 23%), bet 5% papildus būs jāmaksā sociālajā budžetā – pensiju apdrošināšanai

Avots: Finanšu ministrija

Inga Paparde

Foto:Domas/https://pixabay.com/en/users/Domas-2021972/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/