KNAB dāļātas milzīgas prēmijas

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites.

Tajās redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina NRA.lv.

KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem. Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā.
Dati liecina, ka visdāsnākās prēmijas dāļātas treknajā 2007. gadā, kad prēmijās KNAB darbiniekiem izmaksāti 0,58 miljoni latu. Salīdzinājumam – 2003. gadā prēmijās izmaksāti tikai 0,2 miljoni latu.

2009. gada martā KNAB vadību sāka pārņemt Saeimas ieceltais Normunds Vilnītis, kurš, ņemot vērā 2008. gada nogales valdības lēmumu, darbiniekiem prēmijas pilnībā pārstāja izmaksāt.

Mēģinot noskaidrot, kādus labos darbus KNAB darbiniekiem izdevies paveikt, lai tiktu pie tik dāsnām prēmijām, Neatkarīgā pārlapoja KNAB publiskos pārskatus. Piemēram, 2003. gadā 115 KNAB darbinieku bija paguvuši uzsākt astoņus kriminālprocesus, bet dāsnāko prēmiju gadā, 2007. gadā, 143 darbiniekiem bija izdevies uzsākt 30 kriminālprocesus.

Sākot no 2005. gada, atskaitēs dominē nevis stāsti par panākumiem korumpantu un korumpieru ķeršanā, bet gan fotogrāfijas ar tā laika formālo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu un faktiskajiem biroja vadītājiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku. Mijoties ar dažādiem grafikiem, kuros pamatā atainota partiju finanšu kontroles intensitāte un politiķu sodīšana, KNAB pārskatus daiļo zīmīgas fotogrāfijas. Tajās redzami, piemēram, KNAB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, ārvalstu finansētās organizācijas Delna vecbiedrene Diāna Kurpniece un ārvalstu finansētās organizācijas Providus seja Valts Kalniņš. Pārskati neiztiek bez KNAB formālā un faktisko vadītāju sēdēšanas pie viena galda ar tā laika ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju. Pārskatos īpaši izceltas KNAB pārstāvju spriešanas par korupciju kopā ar sorosiešu organizāciju pārstāvjiem.

Dati par izmaksātājām prēmijām 2007. un 2008. gadā liecina, ka vistreknāko kumosu guvuši KNAB faktiskie vadītāji un vadībai lojālākās un tīkamākās amatpersonas. Piemēram, J. Strīķe 2007. gadā prēmijās saņēmusi 7580 latu, bet 2008. gadā – 6300 latu. Viņas kolēģis A. Vilks 2007. gadā prēmijās saņēmis 6900 latu, bet 2008. gadā – tikai 2940 latu. D. Kurpniece 2007. gadā saņēmusi 7125 latus, bet 2008. gadā – 4147,5 latus. Viņas pakļautībā strādājošais galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs 2007. gadā prēmijās saņēmis 4581 latu, bet 2008. gadā – 2829 latus.

KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles daļas vadītāja, šobrīd pret N. Vilnīti vērstās KNAB nemiernieku grupas aktīviste Ilze Jurča 2007. gadā prēmijās saņēmusi 7145 latus, bet 2008. gadā – 4620 latu. KNAB politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja, arī viena no nemiernieku aktīvistēm Inga Soloveja prēmijās 2007. gadā saņēmusi 6705 latus, bet 2008. gadā – 4200 latu.

Prēmijas saņēmis arī Slepenības nodaļas galvenais speciālists, pašlaik KNAB naudas nozagšanā par vainīgu atzītais un cietumā sēdošais Jānis Imša – 2007. gadā viņš prēmijās saņēmis 2918,5 latus, bet 2008. gadā – tikai 133 latus. Savukārt viņa priekšniece, nodaļas vadītāja, pašlaik uz prokuroru pieņēmuma pamata par viņas vainu pazudušās naudas krimināllietā cietumā esošā Indra Veipa 2007. gadā prēmijās saņēmusi 4170 latu. 2008. gadā viņa prēmijas nav saņēmusi.

2008. gadā Neatkarīgā pētīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa fenomenu – pretēji likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā prasībām viņš izmaksāja prēmijas pats sev. KNAB 2008. gadā atzina, ka A. Endziņš likumu nav pārkāpis. Pārlapojot datus par izmaksātajām prēmijām KNAB darbiniekiem, Neatkarīgā ar pārsteigumu atklāja, ka tieši 2008. gadā arī A. Loskutovam izmaksāta salīdzinoši pieticīga 2500 latu prēmija. Nav izslēgts, ka tieši A. Endziņa drosmīgā rīcība iedvesmoja KNAB vadību šādā veidā bagātināt savu personīgo budžetu.

Īpašu Neatkarīgās uzmanību prēmiju sarakstos piesaistīja pati lielākā prēmija, kura izmaksāta nevis kādam no KNAB vadītājiem, vadošajiem operatīvajiem darbiniekiem vai izmeklētājiem, bet gan Finanšu nodaļas vadītājam Aldim Vindačam. 2007. gadā viņam prēmijās izmaksāti 9425 lati jeb par 1845 latiem vairāk nekā J. Strīķei, savukārt 2008. gadā A. Vindačs saņēmis 4510 latu. Loģisks jautājums – par kādiem īpašiem nopelniem tā laika KNAB vadība maksājusi A. Vindačam dāsnākas prēmijas nekā pati sev?

2008. gada 16. oktobra laikraksta Diena publikācijā vēstīts, ka A. Vindačam piemērots disciplinārsods – mēnešalgas samazināšana par 10% uz pusgadu par izmeklēšanas darbību traucēšanu KNAB pazudušās naudas kriminālprocesā. Pēc naudas zādzības atklāšanas KNAB 2008. gada aprīlī J. Imšas darba kabinetā ieradusies prokurore, lai veiktu kratīšanu. A. Vindačs, kuram ar pazudušās naudas kriminālprocesu neesot bijusi nekāda saistība, traucējis izmeklētājam veikt procesuālās darbības. Vienā kabinetā kopā ar J. Imšu sēdējusi A. Vindačam pakļauta grāmatvede. A. Vindačs, izmantojot šo apstākli, uzstājis, ka bez viņa ziņas telpā nekas nedrīkst notikt. Lai nomierinātu A. Vindaču, tikusi iesaistīta Ģenerālprokuratūras vadība, raksta Diena. Savu padoto telefoniski centies mierināt arī A. Loskutovs.

Tā kā dāsnās prēmijas izmaksas gads sakrīt ar A. Vindača ciešanām algas samazinājuma veidā, Neatkarīgā secina, ka sods ir kompensēts paaugstinātu prēmiju izmaksu veidā.

Tā vietā, lai par šo žestu priekšniecību godātu, A. Vindačs tiesā, liecinot nozagtās naudas prāvā, paziņoja, ka “Strīķes kundze aizliedza līst iekšā krimināllietu līdzekļos” un veikt jebkādas inventarizācijas vai pārbaudes attiecībā uz kriminālprocesos arestētajiem naudas līdzekļiem un lietiskajiem pierādījumiem.

N. Vilnītis Neatkarīgajai rakstiski taisnojās, ka viņa vadības laikā prēmijas KNAB darbiniekiem netiekot maksātas nevis tāpēc, ka viņš to nevēlas, bet gan tāpēc, ka to 2009. gadā aizliedzis valdības rīkojums. Savukārt 2010. gadā prēmijas nemaksājot, balstoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta 2. apakšpunktu. Izpētot šo likuma normu, Neatkarīgā secināja, ka tā nebūt neaizliedz N. Vilnītim izmaksāt prēmijas. Pārejas noteikumi paredz iespējas izmaksāt prēmijas “par īpašu pašaizliedzību darbā”.

Salīdzinot uzvārdus prēmiju listēs ar uzvārdiem, kuri rotā pret N. Vilnīti vērstās petīcijas premjeram un ģenerālprokuroram, jāsecina, ka lielākajā daļā šie uzvārdi sakrīt. No tā jāsecina – ja N. Vilnītim būtu vēlme KNAB nemierniekus nomierināt, to varētu izdarīt ar pamatīgu naudas žūksni prēmiju veidā.

Autors: Ritums Rozenbergs / NRA.lv