Kopprodukta pieaugums liek bažīties

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada 2. ceturksnī: +0,4% pret 1. ceturksni un +0,7% vai +2,1% pret 2015. gada 2. ceturksni.

CSP sniegtā skaitļu apraksta būtība ir tāda, ka +0,7% vai +2,1% ir pēc dažādām metodēm aprēķināts vidējais rādītājs starp +7% rūpniecībā un – 22% celtniecībā, raksta NRA.lv.

Pēc pagājušā gada pieredzes nav arī jābrīnās par +7% rūpniecībai. Pagājušā gada 7. maijā Neatkarīgā atzīmēja CSP datus par vēl straujāku rūpniecības pieaugumu līdz ar darba atsākšanu uzņēmumā Liepājas metalurgs. No tā, cik vispār Liepājas metalurgs paguva dot Latvijas IKP visa 2015. gada garumā, maksimums tika dots maijā, kad uz īsu laiku iekūra metālkausēšanas krāsni. Tagad maijam bija jāiesit relatīvi lielākais robs šā gada 2. ceturkšņa rūpniecības un visa IKP salīdzinājumos ar pērno gadu. Šā roba aizpildīšanai Latvijas rūpniecībai būtu jāpiedzīvo tik strauja izaugsme, par kādu realitātē neliecina pilnīgi nekas.

CSP pienākums jau sen ir mierināt Latvijas un visas ES un eiro zonas kreditorus, investorus un amatpersonas, kuras it kā notic CSP un Eirostat sistēmai. Dati par IKP šoreiz ir interesanti kā iemesls plaisai komentāros starp valsts iestāžu ierēdņiem un Latvijas lielāko banku algotajiem cilvēkiem. Līdz šim visi izpaudās vienādi, bet šoreiz tikai Finanšu ministrija turpina apjūsmot IKP pieaugumu. Banku vērtējumā pārāk lēnais pieaugums nozīmē, ka CSP uzrādītais IKP pieaugums netiek līdzi valsts faktisko, daudzos gadījumos Valsts kasē neiegrāmatoto parādu pieaugumam. Bankās bažījās, vai Latvijas valsts izdomās pārkrāmēt uz bankām savus parādus.

Divas Latvijas

Iespējams tikai brīnīties, cik atšķirīgi vienus un tos pašus CSP datus par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada pirmajā pusē komentēja Latvijas Finanšu ministrija, no vienas puses, un Latvijas lielākās komercbankas, no otras puses. Varbūt šie dati attiecas uz divām dažādām valstīm, bet varbūt Latvijas skolās bērniem iemāca pavisam dažādi, kādi skaitļi ir lieli un kādi – mazi.

IKP otrā ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka IKP otru ceturksni pēc kārtas uzrāda 2,1% gada izaugsmi, ierindojot Latviju starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Izaugsmes dati apstiprina, ka Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa.

Otrais ceturksnis bija ļoti labvēlīgs rūpniecības izlaidei, kas uzrādīja 7% gada pieauguma, tādējādi nodrošinot rūpniecības izlaides rekordapjomu pēckrīzes periodā. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja izaugsme apstrādes rūpniecībā. Turklāt rūpniecības straujāka attīstība notiek nozarēs, kas ir orientētas uz eksportu.

Finanšu ministrija

***

Izaugsme ir piesardzīga, bet vide tās būtiskam paātrinājumam – vēl pagaidām negatava. Pēc ļoti vārgās gadu mijas ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir nedaudz pieaugusi, un IKP ceturkšņa laikā pakāpies par 0,4% (sezonāli izlīdzināts). Gada griezumā izaugsme nav paātrinājusies un bija 2,1% (sezonāli neizlīdzināts).

Andrejs Semjonovs, Swedbank

Gads iesākās uz minorīgas nots, un, lai arī aprīlis turpināja būt nepārliecinošs, maijs jau uzrādīja aktivizēšanās pazīmes, kam gada otrajā pusē jāturpinās, kaut kopumā izaugsmes temps turpinās būt lēnīgs. Nākamais vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija var kaitēt ekonomikai un atnest negaidītus pavērsienus.

Dainis Gašpuitis, SEB banka

Jaunākie ekonomikas dati par Latvijas ekonomiku liecina, ka Latvijā turpinās zemas izaugsmes periods. IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni audzis par 2,1%, taču, ja ņem vērā dažādus sezonālos faktorus, tad IKP pieaugums bijis vien 0,7%, kas ir zemākais pēckrīzes periodā.

Mārtiņš Āboliņš, banka Citadele

Arnis Kluinis

Foto:skeeze/https://pixabay.com/en/users/skeeze-272447//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/