Krīze aktualizējusi partnerattiecību likuma jautājumu

Tweet

Līdzīgi Zolitūdes traģēdijai arī Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību jeb dzīvesbiedra likuma nepieciešamību. Šodien šim jautājumam pievērsīsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Daudz palīgā saucienu

“Ārkārtas situācijas laikā esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu. Man bija jāsasauc šāda sēde,” saka komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, kura pārstāvētās “Attīstībai/Par!” dzīvesbiedra likuma iniciatīva 2019. gada jūnijā guva vien 23 deputātu atbalstu un netika nodota pat izskatīšanai komisijās. Toreiz “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts, paužot nožēlu par deputātu nostāju, neslēpa, ka organizācija no saviem mērķiem neatteiksies, bet pagaidīs to realizēšanai piemērotāku laiku.

Pašlaik A. Skride saka, ka šīsdienas komisijas sēdes dienaskārtība nevar tikt uztverta kā centiens jau tuvākajā laikā atkal virzīt daudziem deputātiem nepieņemamo likumprojektu, taču jautājums esot aktualizējies, un to nevarot ignorēt.

To apliecina arī komisijas priekšsēdētāja vietniece Anda Čakša. Pērn, kad tika noraidīts dzīvesbiedru likums, viņa pārstāvēja likumprojektu neatbalstošo Zaļo un zemnieku savienību, bet pati likumprojektam nelabvēlīgajā balsojumā nepiedalījās. Tagad deputāte nepieder pie kādas no frakcijām, kaut gan viņa ir arī tolaik ieceri atbalstījušās “Jaunās Vienotības” biedre. Vēl vairāk, A. Čakšu ārpuslaulību modeļa nesakārtotie juridiskie aspekti skar personīgi. “Mans vīrs nevar aizvest pie daktera manu bērnu no pirmās laulības, jo likums to neļauj,” ieskicēdama plašāku diskusijas lauku par viendzimuma pāru attiecību problēmām, saka A. Čakša.

Pretinieku daudz

Par līdzīgām problēmām ārkārtējās situācijas laikā komisija saņēmusi vairākas vēstules.

“Pāris ilgstoši dzīvojis kopā, nolēmis precēties pēc trīs mēnešiem, bet vienu rītu vīrietis vienkārši nepamodās. Dzīvokļa maksājumi bija reģistrēti uz mirušās personas vārda, un sievietei, nespējot pierādīt, ka dzīvojuši vienā mājsaimniecībā un dalījuši izdevumus, bija sava manta atkal jāatpērk,” skumju piemēru atstāsta A. Čakša, kurai nu zināmi daudzi stāsti arī par citiem gadījumiem, kad partnerattiecību vai dzīvesbiedru institūta trūkuma dēļ cilvēki saskaras ar milzīgām problēmām, kuras varētu atrisināt vienkāršs likums.

Uz komisijas sēdi ir uzaicināti gan sabiedrisko organizāciju, gan Labklājības un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Kāda būs Tieslietu ministrijas pārstāvja pozīcija šajā jautājumā, var tikai minēt, taču, ņemot vērā, ka ministrija ir partnerattiecības neatbalstošās Jaunās konservatīvās partijas pārziņā, var pieņemt, ka tās pozīcija būs identiska. Piemēram, ieceri neatbalstošās KPV LV pārziņā esošās Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktores vietniece Zita Mustermane komisijas sēdē paudīs KPV LV pieņemamo pozīciju. Proti, esošo normatīvo bāzi nevajag grozīt, jo jāturas pie Satversmes 110. panta, kas aizsargā laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, bet visas iepriekš minētās problēmas varot atrisināt, balstoties spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Izvairīties neizdosies

Līdzīgu nostāju joprojām saglabājusi arī Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība. “Saskaņai” šajā jautājumā nav programmatiskas nostājas, un tās deputāti var balsot saskaņā ar savu pārliecību. Tā 2019. gadā dzīvesbiedru likumprojektu atbalstīja pieci saskaņieši, viņu vidū Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis un Regīna Ločmele-Luņova.

Par spīti viegli prognozējamam iznākumam, idejas pretiniekiem izvairīties no tās jutīgākās versijas vērtējuma neizdosies, bet šādā kontekstā dzīvesbiedru likuma atdzimšana jau vairs nešķiet tik bezcerīga. Aprīļa nogalē sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss” tika savākti vairāk nekā 10 tūkstošu parakstu par iespēju reģistrēt viendzimuma partnerattiecības. Par iniciatīvas tālāko gaitu būs jālemj Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijai, kurā darbojas arī A. Skride.

Jānis Lasmanis

Tweet