Latkovskis: regulējums par varmākas nošķiršanu no upura darbojas

Gada laikā policija no ģimenēm nošķīrusi 100 varmākas, informē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

„Jau gadu policijai ir dotas plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Izvērtējot likuma piemērošanu, secināms, ka šāds regulējums darbojas, un policisti izmanto likumā paredzētās jaunās iespējas,” uzsvēra Latkovskis.

Komisijas deputāti šodien iztaujāja policijas pārstāvjus par nošķiršanas praktiskajiem aspektiem. Saeima pērn pieņēma likuma grozījumus, kas paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros, mājokli pametot varmākam, nevis viņa upurim.

Šie būtiskie grozījumi, kas palīdz cīņai pret vardarbību ģimenē, ir arī saistīti ar pagājušajā nedēļā Aizsardzības komisijas pieņemto lēmumu par nepieciešamību noteikt atskurbtuvju tiesisko statusu, jo policisti apliecina, ka varmākas bieži ir alkohola reibumā un tiek izolēti no ģimenes, norāda Latkovskis.

“Šodien policijas pārstāvji mums pastāstīja, ka pērn pieņemti vairāk nekā 100 lēmumi par nošķiršanu, bet šogad ap 25. Pērn saņemti arī vairāk nekā 300 tiesas lēmumi par personas pagaidu aizsardzību pret vardarbību,” informē komisijas priekšsēdētājs.

Policijas pārstāvji deputātiem arī norādīja, ka regulējums praksē darbojas un pieņemtie grozījumi ir sevi attaisnojuši. Nošķiršana vairāk nepieciešama ģimenēs, kurās konflikti ar varmāku ir ilgstoši, un šis ir veids, kā upurus pasargāt, ja viņi vēlas pārtraukt jebkādas attiecības ar varmāku. Tāpat konstatēti gadījumi, kad varmāka ir tādā apreibinošo vielu ietekmē, ka nav spējīgs saprast policijas lēmuma būtību, kā arī bieži nonāk bezpalīdzīgā vai dzīvībai bīstamā stāvoklī, uzmanību vērsa policijas pārstāvji.

Patlaban līdz tiesas lēmumam par pagaidu aizsardzību personai policija pēc mājsaimniecības izsaukuma var pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura. Tāpat policija var liegt personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.

Ja policija pieņem lēmumu par varmākas nošķiršanu un aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlas, lai tiesa skata jautājumu par pagaidu aizsardzību, policija nosūta tiesai sava lēmuma norakstu, kā arī cietušās personas rakstveida pieteikumu.

Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs – cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Pirms grozījumiem par varmākas nošķiršanu Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam bija jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam varēja noteikt vienīgi kā drošības līdzekli kriminālprocesa ietvaros.