Latvijā 2 208 400 = 2 067 887

Kopš vakardienas neviens vairs nevar atbildēt, vai Latvijā dzīvo vairāk par diviem vai 2,2 miljoniem cilvēku.

Kopš vakardienas abi skaitļi mierīgi sadzīvo Centrālās statistikas pārvaldes publikācijās. Par pagājušā gadā veiktās tautas skaitīšanas provizorisko rezultātu tika nosaukti 2 067 887 iedzīvotāji, bet tas vēl nav mainījis citus ierakstus CSP datu bāzē, ka pērno gadu Latvija esot noslēgusi ar 2208,4 tūkstošiem iedzīvotāju. Ir iespējams lietot vēl lielāku skaitli – 2225,4 tūkstoši, kas attiecoties tieši uz pērnā gada martu, uz kuru – nevis uz pašreizējo brīdi – oficiāli attiecas tautas skaitīšanas rezultāti. Turpmāko mēnešu laikā CSP ieviesīšot korekcijas savā datu bāzē, mazliet precizējot tautas skaitīšanas rezultātus un itin nopietni grozot daudzus ar iedzīvotāju skaitu saistītus rādītājus par pagājušajiem desmit un vairāk gadiem kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas, raksta NRA.LV.

Statistiķu darbošanās neatstās nekādu iespaidu uz Iedzīvotāju reģistru, kurā par pamatu paliks 2,2 miljoni cilvēku, kuru skaits pārskatāmā nākotnē pakāpeniski dils uz iedzīvotāju izmiršanas un izceļošanas rēķina. «Statistiķu dati mums sniedz priekšstatu, bet izmantot tos nevaram,» Neatkarīgajai apliecināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs. «Mums ir noteikta kārtība, kā mainīt ziņas reģistrā, kad iestādes un iedzīvotāji mums sniedz ziņas par cilvēku piedzimšanu, nomiršanu un dzīvesvietas maiņu. CSP ziņas mēs pieņemt nevaram, un CSP arī nesniedz ziņas par konkrētiem cilvēkiem,» viņš turpināja.

Citām valsts iestādēm un amatpersonām nācās saspringt, cenšoties uzrādīt lietojumu tautas skaitīšanas datiem un attaisnojumu tam, ka skaitīšana izmaksājusi apmēram sešus miljonus latu. Pirmajam to darīt nācās ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, jo CSP darbojas Ekonomikas ministrijas uzraudzībā, un tas deva iespēju ministram sēdēt blakus CSP priekšniecei Aijai Žīgurei, kad tā nosauca ilgi gaidīto skaitīšanas rezultātu.

Ministra pirmā atbilde bija tāda, ka ministrija datus «detalizēti analizēs». Labi, bet kāda jēga no tā, ka ierēdņu bariņš atkal kādu laiku būs atradis sev nodarbošanos? Ko ministrija izlems uz datu un to analīzes pamata? Kā tas ietekmēs mūsu dzīvi? Galu galā ministrs izdomāja, ka viņa ministrija izmantošot tautas skaitīšanas rezultātus, lai sniegtu atzinumus par Eiropas Savienības fondu palīdzības naudas izvietošanu pa teritorijām un nozarēm. «Mazās pašvaldības nav pats izdevīgākais resursu izvietošanas veids,» brīdināja ministrs. Tūlīt pēc tam viņš gan atzina, ka «skaidra plāna nav, ir plašas diskusijas», ko ar šādām pašvaldībām iesākt.

Ekonomikas ministra teikto vakardienas gaitā dažādi variēja vēl citas amatpersonas līdz pat Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš pateicās statistiķiem, ka tie parādījuši «reālo situāciju», uz kuras pamata «mēs varam plānot nākotnes attīstību, domāt, kā šo attīstību paātrināt, lai vismaz saglabātu esošo situāciju». Formula «paātrināt, lai saglabātu» skan kā atsauce uz Luisa Kerola pasaulslaveno darbu Alise brīnumzemē, kur pamācīts skriet ļoti ātri, lai paliktu uz vietas.

Neviena amatpersona neieminējās par veidu, kā piešķirt tautas skaitīšanas rezultātiem juridiski saistošu statusu.

Gan A. Bērziņš, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atrada sev vajadzīgo pielietojumu tiem datiem par iedzīvotāju izceļošanu, ar kādiem bija klajā nācis Mihails Hazans. Viņš bija brīdinājis, ka no valsts izceļojuši 200 līdz 250 tūkstoši cilvēku, nevis 33 tūkstoši, kā ziņoja Iedzīvotāju reģistrs un CSP. Tagad CSP ir akceptējusi M. Hazana norādīto izceļotāju minimumu, bet valsts vadītāji atsaucās uz viņa pieļauto izceļošanas maksimumu, lai izteiktu prieku, ka neesot taču piepildījušās pašas pesimistiskākās prognozes. M. Hazans jau vakar paguva paust šaubas par CSP iegūto rezultātu, nepilniem 1,9 miljoniem Latvijā saskaitīto cilvēku pievienojot vēl 188 tūkstošus, par kuriem ne vien vispār atrastas ziņas Latvijas valsts reģistros, bet arī manīta šo ziņu aktualizācija. 160 tūkstošus reģistros minēto personu statistiķi atzinuši par mirušām dvēselēm no iedzīvotāju reģistrācijas, nevis viņu fiziskās nāves viedokļa.

CSP dati pievērsa uzmanību Baltinavas novadam kā Latvijā mazākajam pēc iedzīvotāju skaita. Kā visā valstī 2 208 400 = 2 067 887, tā Baltinavā 1330 = 1178. Novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa sarunā ar Neatkarīgo gan šaubījās, vai tiešām no novada pazuduši 152 cilvēki. Viņasprāt, atšķirību nosakot galvenokārt uz studijām izbraukušo Baltinavas jauniešu iedalīšana tām administratīvajām teritorijām, kurās viņi tagad mācās. Līdz ārzemēm tikuši, bet izbraukšanu valsts iestādēm nav pieteikuši pavisam nedaudzi baltinavieši. Šādā veidā datu izvērtējumu varēsim vēl ilgi turpināt, ņemot vērā, piemēram, to, ka depopulācijai nav izbēgusi arī valsts jauno cilvēku pulcēšanās vieta Rīga, kur 700 107 = 657 424.