Latvija par dalību 9.maija svinībās Maskavā vēl tikai lems

Pēdējā laikā plašas diskusijas izraisījis jautājums par to, vai Latvijas valsts prezidentam Andris Bērziņam vajadzētu piedalīties 9. maija svinībās Maskavā un par to, cik liela loma lēmuma pieņemšanā ir faktam, ka ar 1. janvāri sākusies Latvijas prezidentūra ES Padomē?

Jau vēstījām, ka aizvadītājā nedēļā Latvijas prezidents Andris Bērziņš tika uzaicināts piedalīties 9.maija svinībās Maskavā. Kamēr prezidents nav sniedzis konkrētu atbildi par dalību 9. maija svinībās, savs viedoklis ir gan ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, gan daļai sabiedrības.

Kā šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viņš vēlētos redzēt vienotu ES nostāju par dalību 9. maija svinībās Maskavā, nesniedzot skaidru atbildi uz to, vai viņaprāt Andrim Bērziņam vajadzētu apmeklēt 9. maija pasākumus Maskavā, norādot, ka šis jautājums vēl tiks pārrunāts ar prezidentu.

Ņemot vērā faktu, ka līdz ar 1. janvāri sākās Latvijas prezidentūra ES Padomē, Rinkēvičs uzskata, ka šis lēmums būtu jāskata arī šajā kontekstā. “Tā kā situācija ir attīstījusies šobrīd Eiropā, pašlaik es ļoti gribētu redzēt vienotu ES nostāju, par to vēl vajadzētu diskutēt ES iekšienē, pirms šādi lēmumi tiek pieņemti,” atzīmē Rinkēvičs.

Nenoliedzami lēmuma pieņemšanā svarīga ir arī notikumu attīstība Ukrainā, kurā lielu lomu spēlē tieši Krievija. Ņemot vērā lielvalsts agresiju un sankciju karus, daudzu valstu vadītājiem dalība šajos pasākumos kļuvuši stipri problemātiska un viedokļi valstu vadītāju vidū atšķiras.

Gluži tāpat atšķiras domas Latvijas sabiedrībā. Kamēr lielāka daļa uzskata, ka Latvijai jāparāda stingrāka nostāja pret Krievijas agresiju, nedodoties uz svinībām, daļa šādu atteikumu uztver kā kārtējo naida kurināšanu starp krieviem un latviešiem. Katrā ziņā, cerēt uz sabiedrības vienotu viedokli ir tikpat bezcerīgi kā uz to, ka ES varētu būt vienota šajā jautājuma.

Jau vēstīts, ka Krievija pašlaik gatavojas iespaidīgām svinībām, atzīmējot 70 gadus, kopš tika sakauta nacistiskā Vācija Otrajā pasaules karā, un uz Maskavā paredzēto ceremoniju starp ielūgtajiem viesiem ir arī tādas augsta ranga personas kā ASV prezidents Baraks Obama un Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.