Latvija un sankciju ietekme: zaudējam daudz, prasām maz

Kompensācijas Latvijas piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas pēc iespējas īsākā laikā un to apmērs lielā mērā būs atkarīgs no valdības iesniegtajiem aprēķiniem, sola Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs.

Apzinoties, ka Eiropai naudas nepietiks, lai kompensētu pilnībā visus zaudējumus, bažas rada tas, kādus datus ES izmantos, lai aprēķinātu Latvijai atvēlamās kompensāciju pīrāga daļas lielumu. Eksperti gan ir pārliecināti, ka Latvijai pāri netiks darīts, raksta NRA.lv.

Kompensācijas Latvijas piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas pēc iespējas īsākā laikā un to apmērs lielā mērā būs atkarīgs no valdības iesniegtajiem aprēķiniem, sola Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs. Apzinoties, ka Eiropai naudas nepietiks, lai kompensētu pilnībā visus zaudējumus, bažas rada tas, kādus datus ES izmantos, lai aprēķinātu Latvijai atvēlamās kompensāciju pīrāga daļas lielumu. Eksperti gan ir pārliecināti, ka Latvijai pāri netiks darīts.

«Kompensācijas jāizmaksā līdz gada beigām. Nevienam nav vajadzīgas novēlotas kompensācijas, tāpēc nekavējoties ķersimies pie šī jautājuma. Tikmēr dalībvalstīm precīzi jādefinē, kā efektīgāk nodrošināt tirgus situāciju valstī ar pareiziem lēmumiem, lai konkrēta nauda nonāktu pie konkrēta lauksaimnieka. Šie aprēķini jāveic nacionālo valdību ministrijām,» teica komisārs.

Latvija pie nepieciešamajiem aprēķiniem vēl nav ķērusies, kaut arī sola to uzsākt tuvākajā laikā. Šim procesam ir gatava arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), apliecina tās valdes pārstāvji. Viņus uzmanīgus dara apziņa, ka, neraugoties uz mūsu aprēķiniem, Eiropas Komisija var uzskatīt, ka Latvija Krievijas embargo rezultātā uz Eiropas fona cietusi salīdzinoši maz un no kopējiem kompensācijām paredzētajiem līdzekļiem atvēlēt attiecīgi mazu summu.

Interpretējamie skaitļi

Viens no bažu iemesliem meklējams izplatītajos datos, kas liecina, ka Latvija Krievijas sankciju rezultātā gada laikā var ciest 67 miljonus eiro zaudējumu, kas uz ES kopējo zaudējumu fona ir tikai 1,32 % no 5,064 miljardiem eiro. Lauksaimnieki nevēlas, lai šie dati kalpotu par attaisnojumu kompensāciju apcirpšanai, jo šo pašu informāciju var interpretēt arī citādi – prognozējot Latvijai vienu no lielākajiem EK atbalstiem.

Proti, ja prognozējamos zaudējumus salīdzina ar katras ES dalībvalsts iekšzemes kopproduktu, tad skaidri redzams, ka Krievijas sankciju ietekme uz valsts tautsaimniecību ir lielāka nekā, piemēram, uz Poliju, kurai prognozētie zaudējumi aplēsti 840 miljonu eiro vērtībā.

Lielākā zaudētāja, rēķinot gan attiecībā pret IKP, gan naudas summu absolūtos skaitļos, ir Lietuva. Tās prognozējamie zaudējumi ir 922 miljoni eiro jeb 18,21% no kopējiem ES zaudējumiem.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Krievijas embargo skarto produktu negatīvā ietekme uz Latvijas IKP ir tikai 0,3% un tas attiecināms tikai uz 10,6% no valsts kopējā pārtikas preču eksporta, kamēr Polijai tie ir 66,3 %, bet Lietuvai, kas ir piektā lielākā eskportētājvalsts no ES uz Krieviju, – 7,7%.

Jāņem vērā visi faktori

LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze arī atgādina, ka Eiropas aprēķinos nav ņemta vērā līdz Krievijas noteiktajam embargo uz Lietuvu eksportētā, tur pārstrādātā un Krievijai pārdotā piena daudzums, kuru tagad mūsu ražotāji spiesti pārdot par krietni zemāku cenu nekā vēl vasaras sākumā.

Viņš cer, ka, veicot aprēķinus un aizstāvot tos Eiropas Komisijā, Zemkopības ministrija un valdība kopumā ņems vērā gan šo faktoru, gan embargo nodarīto zaudējumu attiecību pret IKP.

A. Krauze arī sola, ka viņa pārstāvētā organizācija piedalīsies šo aprēķinu veikšanā. Lauksaimnieku interešu pārstāvis cer, ka, aprēķinot un apkalpojot kompensācijas, EK izveidos tādu sistēmu, kas neļaus vienai valstij iztukšot kompensāciju maciņu, kā to augļu un dārzeņu gadījumā izdarījusi Polija, kas kompensācijās pieprasīja krietni lielāku summu, nekā tā eksportējusi uz Krieviju.

Cits skatījums uz kompensāciju aprēķināšanu ir ekonomistiem. Piemēram, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Margarita Dunska uzskata, ka aprēķināt katrai valstij atvēlamos līdzekļus, balstoties uz embargo proporcionālo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, nebūtu pareizi, jo tas izkropļotu pašu palīdzības ideju.

«Ja rēķinātu ietekmi uz ekonomiku kopumā, to nemaz nevar izrēķināt pareizi. Tiešā ietekme ir viens, bet ir arī blakus kaitējumi, kurus aprēķināti nav iespējams. [..] Visreālāk ir vērtēt nesaņemtos ienākumus, pieņemot kaut kādus vidējos pārdošanas apjomus,» saka ekonomiste.

Politiķi optimistiski

Iemeslu satraukumam par situācijas smagumam neatbilstošām Eiropas kompensācijām neredz bijušais ekonomikas ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. «Ja Latvijai būs objektīvas un pamatotas prasības, kas pārsniedz pieejamo summu, tā varētu būt diskusiju tēma. Valdībai šādā gadījumā būs jāmāk pamatot savas prasības, bet tas būs iespējams tikai tad, ja uzņēmēji informēs par saviem zaudējumiem,» saka politiķis un piebilst, «nav dzirdēts, ka uzņēmēji stāvētu rindā.»

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kas darbojas Eiroparlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, ir pārliecināta, ka Eiropas Komisija ir ļoti labi informēta par Krievijas embargo ietekmi uz Baltijas valstu piena tirgu, tādēļ iespējams ir scenārijs, ka kompensācijai izdalīto līdzekļu lielākā daļa tiks tieši mūsu reģionam. Šādu pozīciju aizstāv arī Latvijas Zemkopības ministrija.

«Arī komitejā es strādāju kopā ar lietuvieti un Polijas deputātiem, lai panāktu, ka Baltijai un Somijai tiek atvēlēts īpašs atbalsts,» saka S. Kalniete. Viņa atzīst, ka naudas maka turētāja ir Eiropas Komisija, lēmējas – dalībvalstis, un Eiroparlaments var izdarīt tikai politisku spiedienu.

Apzinoties savu reālo ietekmi, eiro parlamentārieši arī iedzīvinājuši ideju, ka embargo seku novēršanai nevajadzētu aprobežoties tikai ar tirgus stabilizācijai atvēlētajiem līdzekļiem no lauksaimniecības programmām, bet iesaistīt arī finanses no citām ES budžeta sadaļām. Tam gan nepieciešams dalībvalstu akcepts.

Eiropas iestāžu gaiteņos cirkulējot arī Latvijai bīstamas idejas, stāsta politiķe. Viena no tādām – dažas valstis vēloties panākt, lai ES atceltu ierobežojumus, kas attiecināti uz nacionālo līdzfinansējumu lauksaimniekiem.

«Zemniekiem tas varētu skanēt kārdinoši, bet tajā brīdī tās valstis, kas ir turīgākas – kā Francija vai Vācija –, spēs daudz vairāk kompensēt nekā Latvija vai Igaunija, un tas mūsu zemnieku konkurētspēju samazinātu vēl vairāk,» saka S. Kalniete.

Autors: Jānis Lasmanis