Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%

Starptautiskais Valūtas fonds šogad Latvijai prognozē Baltijas valstīs straujāko ekonomikas lejupslīdi. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%.

Pēc viņa sacītā, šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru, tomēr pašreizējā brīdī stāsts esot vairāk par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%.

“Noskaņojums ir kļuvis mazliet piesardzīgāks, bet mūsu pašu izvēles ietekmē ekonomiku. Nav pamata absolūti vairs netērēt un neinvestēt. Ja cilvēki to nedarīs, ekonomikas krīze būs vēl dziļāka. Ekonomika joprojām strādā, šī nav krīze, kurā slikti ir absolūti visiem,” pauda ekonomists.

Viņš minēja, ka kritumu ekonomikā noteiks pamatā trīs faktori, tai skaitā tas, cik ilgi šie ierobežojumi turpināsies, cik efektīgi un plaši būs atbalsta mehānismi, lai ļautu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārziemot krīzi, un cik lielā mērā šīs krīzes laikā būs “noplicināta ekonomika”, lai pēc tam atgūtos.

Pēc Kazāka sacītā, iedzīvotājiem ienākumi mazināsies, uzņēmumi piesardzīgāk investēs, pieaugs bezdarbs un valsts budžetā izveidosies lielāks deficīts.

Vienlaikus viņš minēja to, ka atšķirībā no iepriekšējās ekonomiskās krīzes pašlaik ar Covid-19 saistītā krīze nav pamats absolūti netērēt un neinvestēt: “Šī nav nekāda 2008. vai 2009. gada krīze, kad ir milzīgs naudas trūkums. Šajā brīdī naudas valstī ir pietiekami, valsts var atbalstīt, ko tā arī dara.”

“No šīs krīzes mēs iziesim krietni spēcīgāki, nekā tas bija iepriekšējā krīzē. [..] Būtiska ir sadarbība ar bankām, bankas ir daļa no risinājuma,” sacīja Kazāks.

Viņa ieskatā, Covid-19 krīze nav iemesls, lai atliktu nodokļu jautājumu risināšanu, piemēram, attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokli.

Foto: Valsts kanceleja