Latvijas iedzīvotāju vairākums – finansiāli neaizsargāti

Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju un 70% necer uz būtisku situācijas uzlabošanos arī nākotnē, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Zaudējot regulāro ienākumu avotu, aptuveni 60% iedzīvotāju iztikas līdzekļu nepietiktu pat mēnesim.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 46% respondentu aptaujā atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Latvijā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Lietuvā – vien 20% iedzīvotāju. Savukārt visvairāk finansiāli neapmierināto iedzīvotāju ir Latvijā (41%), tai seko Lietuva (38%) un Igaunija (27%).

«Latvijā iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces. Mazāka ietekme uz apmierinātību vai neapmierinātību ar savām finansēm ir iedzīvotāju īpašumā esošo aktīvu un uzkrājumu apjomam, kā arī parādsaistību līmenim. Starp dažādām iedzīvotāju grupām finansiāli visdrošāk jūtas iedzīvotāji ar labu izglītību un augstiem ienākumiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kas lielā mērā saistīts ar šīs grupas respondentu plašākām iespējām pieņemt sev izdevīgus finanšu lēmumus un uzlabot savu finansiālo situāciju. Nepārsteidz, ka visvairāk neapmierināti ar savu finansiālo situāciju ir cilvēki, kuru ienākumu un izglītības līmenis ir zems, kā arī pensionāri, jo šīm iedzīvotāju grupām ienākumu līmenis vidēji ir zemāks,» NRA.lv stāsta SEB bankas sociālas ekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Vērtējot savu pašreizējo ienākumu līmeni, visvairāk apmierināti ir Igaunijas iedzīvotāji, kur mazāk par 20% atzinuši, ka var atļauties vien iegādāties nepieciešamo pārtiku. Latvijā šādu atbildi snieguši ap 30% respondentu, bet Lietuvā mazliet vairāk nekā 30% aptaujāto. Visbiežāk ienākumu nepietiek gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem vai laukos strādājošiem.

SEB bankas veiktās aptaujas dati arī rāda, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrāto līdzekļu ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā mēnesim. «Tas nozīmē, ka, zaudējot ienākumu avotu, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem. Visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 38% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu un vēl 22% uzkrāto līdzekļu apjoma pietiktu knapi mēnesim,» skaidro E. Rudzītis.

Arī pavasarī veiktais SEB pētījums liecināja, ka aptuveni 60% mājsaimniecību nespētu segt neparedzētus finansiālus izdevumus. Lietuvā tādu bija aptuveni puse mājsaimniecību, Igaunijā – aptuveni 37 procenti.

Aptaujas rezultātā arī var secināt, ka lielākā daļa iedzīvotāju nejūtas ieslīguši parādos, – vairāk nekā 60% aptaujāto atzinuši, ka viņiem vai nu saistību nav vispār, vai tās nerada lielu slogu. Tomēr E. Rudzītis pieļāva, ka ne visi aptaujātie uz šo jautājumu atbildējuši godīgi, jo banku rīcībā esošā informācija liecina, ka saistību apmērs ir lielāks nekā rāda aptaujas dati.

Savukārt apmēram puse no tiem, kam ir parādsaistības, Latvijā un Lietuvā tās uztver kā lielu vai ļoti lielu slogu (14% no kopēja iedzīvotāju skaita). Igaunijā parādsaistības ir 41% iedzīvotāju, bet vien ceturtā daļa no tiem sūdzas par pārmērīgo slogu.

Ilze Šteinfelde

Foto: Images Money/https://www.flickr.com/photos/59937401@N07//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/