Latvijas tautsaimniecībā turpinās izaugsme, 2013.gadā IKP var sasniegt 4,5%

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo ceturkšņa Ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, kurā raksturota ārējā vide, analizēta tekošā situācija reālajā un finanšu sektorā, aplūkotas tendences darba tirgū, iekļauta informācija par inflācijas procesiem valstī, kā arī sniegtas ekonomikas attīstības prognozes.

2013.gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām bija viens no straujākajiem ES. 2013.gada 1.ceturksnī IKP bija par 3,6% lielāks nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Ceturkšņa laikā IKP pieauga par 1,4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas bija tik pat strauja izaugsme kā vidēji ik ceturksni 2012.gadā. Lai arī pēdējos gadus Latvijā ir vērojama straujākā izaugsme ES, IKP vēl ir par 11% mazāks nekā pirms krīzes 2007.gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir audzis ļoti strauji un ir galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012.gadā par gandrīz 20% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Saglabājoties zemam pieprasījumam vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kā iepriekš tika prognozēts, Latvijas eksporta dinamika 2013.gadā ir kļuvusi mērenāka – eksporta apjomi 1.ceturksnī bija tikai par 2,9% lielāki nekā pirms gada. Eksporta iespēju sašaurināšanās ir ietekmējusi atsevišķas apstrādes rūpniecības nozares.

Vienlaikus lielāks devums izaugsmē bija iekšzemes pieprasījumam. Privātais patēriņš šogad 1.ceturksnī bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada. Izaugsme vērojams tādās lielās tautsaimniecības nozarēs kā būvniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi.

Turpina uzlaboties situācija darba tirgū – pieaug darbavietu skaits un darba samaksa, kā arī mazinās augstais bezdarba līmenis. Saskaņā ar prognozēm 2013.gadā nodarbināto skaits palielināsies par 2,4%, salīdzinot ar 2012.gadu. Turpinās samazināties arī bezdarbs. Līdz 2013.gada beigām vidējais bezdarba līmenis varētu samazināties līdz aptuveni 11%, bet gada vidējais rādītājs varētu būt 12%.

Mazinoties ārējo faktoru spiedienam, patēriņa cenu dinamika šogad ir ļoti mērena. Jūnijā kopējais cenu līmenis bija tikai par 0,2% lielāks nekā pirms gada. Arī turpmāk patēriņa cenu izmaiņas Latvijā galvenokārt būs atkarīgas no cenu tendencēm pasaulē un sagaidāms, ka 2013.gadā kopumā gada vidējā inflācija varētu būt 0,5% robežās.

2013. un 2014.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām būs cieši atkarīga no eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Vienlaikus eksporta turpmākās attīstības iespējas ietekmēs ne tikai ārējā pieprasījuma izmaiņas, bet arī Latvijas ražotāju spēja uzturēt konkurētspēju. Jāņem vērā, ka līdz šim Latvijas konkurētspējas uzlabošanos pamatā noteica darbaspēka izmaksu samazināšana, bet turpmāk izšķiroša loma būs spējai palielināt produktivitāti.

Sagaidāms, ka pakāpeniski pieaugs iekšzemes pieprasījuma devums izaugsmē. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, turpinās augt privātais patēriņš. Tajā pašā laikā straujāku privātā patēriņa kāpumu ierobežos lielās mājsaimniecību parādsaistības. Investīciju dinamika noteiks uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, kā arī komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2013. un 2014.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme būs nedaudz mērenāka nekā pēdējos divos gados un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,5% gadā.