LBAS: Ieviest diferencētu neapliekamo minimumu nav labākais piedāvājums

Nākamā gada budžets būs tīrs stagnācijas budžets,intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Komentējot 2016. gada valsts budžetu, LBAS priekšsēdētājs norādīja, ka arodbiedrība savu vērtējumu ir izteikusi jau iepriekš un nākamā gada budžets būs tīrs stagnācijas budžets, kas neveicinās Latvijas attīstību. Viņš uzsver, ka uz šīm problēmām norādījuši vairākas uzņēmēju organizācijas.

“Diemžēl labāk mēs nākamajā gadā nedzīvosim. Mūsu algu pieaugums nebūs tik optimistisks, kā to sola finanšu ministrija,” norāda Krīgers, piebilstot, ka arī lieli kritumi nav gaidāmi, ja vien nenostrādās kādi ārējie faktori.

Savukārt runājot par to, ka nākamā gada budžets paredz pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra (to pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem plānots 160 eiro apmērā), Krīgers norāda, ka šāds piedāvājums nav labākais risinājums.

“Šīs diferencētais neapliekamais minimumu radīs tikai jukas,” norāda Krīgers, piebilstot, ka galvenie ieguvēji būs tiem, kuriem nav bērnu, savukārt cilvēki ar mazajām algām pārmaksāto nodokli varēs saņemt tikai pēc gada, iesniedzot deklarāciju, un skaidrs, ka daudzi to nemaz nedarīs.

“Latvijā būtu jāatgriežas pie tāda ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, kāds bija pirms ekonomiskās krīzes – 130 eiro,” norādīja LBAS priekšsēdētājs.

Komentējot ieceri nākamgad palielināt minimālo algu, Krīgers norāda, ka valdības attieksme nav saprotama, skaidrojot, ka visu laiku tiek runāts par to, ka mums ir ekonomikas izrāviens, taču kā aiziet runa par to, kurām cilvēku kategorijām jāpalielina alga, rīcība ir pretējs, par piemēru minot skolotāju algu modeli, kas paredz lielākai daļai pedagogu atalgojuma samazinājumu:”Tad kur ir solītais algu palielinājums?”

Jau vēstīts, ka nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir turpat par 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Minimālo algu plānots palielināt līdz 370 eiro.

Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana.