Nabadzība vidēji valstī samazinās, pensionāri – tikai trūcīgāki

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanos 2015. gadā veicinājis minimālās algas paaugstinājums, nodarbinātības pieaugums, tajā skaitā jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās, norāda Centrālās statistikas pārvaldes eksperti. Tomēr arvien Latvijā nabadzības riskam ir pakļauta ievērojama daļa iedzīvotāju – gandrīz 22 procenti.

Kā raksta NRA.lv, tie ir 424 000 cilvēku. Salīdzinot ar 2014. gadu, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits nedaudz samazinājies, straujāk samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 16,4 2015. gadā līdz 12,8 procentiem 2016. gadā. Nabadzības riska slieksnis 2015. gadā bija 318 eiro mēnesī, un nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa. Pieaugot iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis – līdz 318 eiro mēnesī 2015. gadā (2014. gadā tas bija 291 eiro mēnesī). 2015. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,8 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuru rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 318 eiro mēnesī. Savukārt dziļa materiālā nenodrošinātība ir situācija, kad cilvēks nevar atļauties četras no deviņām pozīcijām, piemēram, nevar samaksāt īri un komunālo pakalpojumu rēķinus, uzturēt siltu mājokli, segt neparedzētus izdevumus, telefonu, katru otro dienu baudīt maltīti no gaļas, zivīm vai atbilstoša olbaltumvielu sastāva produktiem un citas.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem. To veicināja minimālās algas paaugstinājums par 12,5 procentiem līdz 360 eiro mēnesī, nodarbinātības pieaugums, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās aptuveni par trešdaļu, bet kavēja salīdzinoši lēns vecuma pensijas piegums (pensijas 2015. gadā pieauga vidēji par 2,7 procentiem). Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 41,9 procentiem 2015. gadā salīdzinājumā ar 36,7 procentiem 2014. gadā. Palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits vecuma grupā virs 65 gadiem. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl straujāk – no 67,4 procentiem 2014. gadā līdz 74 procentiem 2015. gadā.

Lai gan samazinājies nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars, tas tomēr ir augsts – 18,6 procenti bērnu Latvijā ir pakļauti nabadzības riskam. Ģimenēs, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza pat 34,4 procentus 2015. gadā. Nabadzības risks ievērojami zemāks ir mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus – attiecīgi 11,2 un 14,7 procenti. Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 procentiem) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2015. gadā rādītājs sasniedza 55,7 procentus.

Trūcīgās personas statusu piešķir pašvaldības. Pagājušā gada beigās Latvijā trūcīgas personas statuss bija 46 000 cilvēku, tas ir, 2,34 procentiem iedzīvotāju. Pašvaldības gan ņem vērā citu nabadzības slieksni (128 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī) nekā pētījumos, nosakot nabadzības riska slieksni.

Inga Paparde

Foto: TusitaStudio/https://pixabay.com/en/users/TusitaStudio-2411480//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/