NEPLP televīzijas cenzūru neatbalsta

Nespējot ierobežot Krievijas TV kanālu retranslāciju ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Nacionālā apvienība meklēs atbalstu koalīcijā, lai operatīvi sagatavotu un pieņemtu likumu, kas ļautu ierobežot notikumu Ukrainā atspoguļošanu Krievijas masu mediju interpretācijā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) centienus kaut ko aizliegt gan vērtē negatīvi, taču pakļausies likumdevēja gribai, raksta NRA.lv.

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība uzskata – Latvijā retranslētie Krievijas televīzijas kanāli par Ukrainā notiekošo izplata nepatiesu informāciju, kas pašreizējā starptautiskajā situācijā jau uzskatāma par informatīvo un diplomātisko ieroci. Taču šī ieroča ietekmes novēršanai nav juridisku instrumentu, trešdien tika konstatēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuru vada apvienību pārstāvošā Ināra Mūrniece. Turklāt esoša sodu sistēma esot pārāk maiga un pielīdzināma morāla nosodījuma izteikšanai.

Sodi formāli

Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls stāstīja, ka Īrijā raidorganizācijai par likuma neievērošanu var tikt piemērots sods līdz pat 250 tūkstošiem eiro, bet Ungārijā pat 650 tūkstošiem, kamēr Latvijā maksimālais sods ir 2100 eiro. Turklāt dažās valstīs par atkārtotu likuma neievērošanu paredzēta atbildība arī raidorganizācijas izpilddirektoram.

Tādēļ, lai motivētu raidorganizāciju vadību ievērot likumu un rūpēties par objektīvajai patiesībai atbilstoša satura raidīšanu, komisija vienojās par darba grupas izveidošanu, kas tuvākajā laikā sāks darbu pie grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Ņemot vērā, ka likumprojekts vispirms būs jāizstrādā darba grupā un tam būs jāiztur arī izskatīšana Saeimā trīs lasījumos, visticamāk ir neiespējami, ka jaunās normas nepareizajiem telekanāliem varēs piemērot vēl Ukrainas krīzes laikā.

Trūkst gribas

Tādēļ Nacionālā apvienība centīsies pārliecināt koalīcijas partnerus, ka nepieciešams izveidot speciālu, terminētu likumu, kas līdz atbilstošas juridiskās bāzes izveidošanai ļaus pārtraukt dezinformējošo TV kanālu retranslāciju, apliecina apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viņš ir apmierināts, ka jau tagad vērojamas pirmās indikācijas, ka lielākie telekanālu retranslētāji, piemēram, Lattelecom, savā piedāvājumā jau iekļāvuši Krievijas TV kanālus, kas piedāvā oficiālajai Krievijai alternatīvu notikumu pārskatu.

G. Bērziņš gan uzskata, ka arī tagad spēkā esošie normatīvie akti NEPLP dod iespēju vērsties pret nepatiesu un tendenciozu informāciju izplatošiem TV kanāliem un nepieciešamības gadījumā uz laiku pārtraukt to retranslāciju.

«Tas ir jautājums par likuma normu interpretāciju. Ne vienmēr likumdevējs var līdz sīkumiem uzrakstīt, kā būtu jārīkojas, bet tas ir mans personiskais viedoklis kā juristam,» saka politiķis.

Sava maigā vara

«Lai ierobežotu Krievijas maigo varu, jāveido pašiem sava maigā vara, nevis jāpārtrauc kāda kanāla translācija. Jāveido arī juridiskā bāze, lai būtu iespējams konstatēt konkrētu pārkāpumu, nevis pārtraukt translāciju tikai tāpēc, ka kādam nepatīk kāds kanāls,» uzskata NEPLP vadītājs Ainārs Dimants.

Arī viena no lielākajiem TV retranslētājiem Lattelecom juridiskās nodaļas vadītājs un NEPLP sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Toms Meisītis uzskata, ka ar aizliegumiem neko nav iespējams panākt. «Es ieteiktu pārmērīgi neaizrauties ar sodīšanu, labāk būtu stiprināt sabiedrisko mediju un krievu valodas ziņu dienestu,» saka jurists.

Viņš gan atzīst, ka Lattelecom bez iebildumiem pārtrauktu kāda telekanāla retranslēšanu, ja tam būtu atbilstoša juridiskā bāze un noteikumi tiktu attiecināti uz pilnīgi visiem. Arī zaudējumu kompānijai nebūtu, jo retranslēšanas pārtraukšana saskaņā ar likumu būtu pielīdzināma nepārvaramai varai un šādos gadījumos nebūtu jāmaksā sods par līgumu laušanu.