No atbildības par bēgļu pabalstiem neizspruks

Atbrīvoties no politiskās atbildības par bēgļiem izmaksājamā pabalsta apmēra noteikšanu valdošajai koalīcijai tā arī neizdevās.

Migrācijas krīzes jautājumu darba grupa rekomendē likumīgu statusu saņēmušajiem patvēruma meklētājiem izmaksājamo pabalstu saglabāt pašreizējā apmērā – 256 eiro mēnesī. Neapmierinātību par šādu neizdarību politiķi neslēpj.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones Godmanes vadītajai darba grupai uzdoto tai pirmdien koalīcijas partijas bija jāiepazīstina ar precizētu detalizētu plānu, kurā tiktu atrunāti visi ar patvēruma meklētāju uzņemšanu saistītie aspekti. Sākot no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki labiekārtošanas un beidzot ar bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajiem izmaksājamajiem pabalstiem.

Ar citiem jautājumiem darba grupa tikusi galā, politiķi vismaz uz pretējo nenorāda, bet ar pabalstiem ierēdņi nav gribējuši ķēpāties. «Mēs rekomendējam saglabāt pašreiz likumā paredzēto 256 eiro pabalstu [..]. Politiķi, pieņemot politisku lēmumu, var lemt citādāk,» saka I. Pētersone Godmane. Viņa darba grupas rekomendāciju skaidro ar to, ka, samazinot pabalstu, lielāks slogs gultos uz bēgļus uzņēmušajām pašvaldībām, kurām būtu jāmaksā pabalsti, ja statusu saņēmušā mēneša ienākumi nepārsniegtu mazturīgā minimumu, kas katrā pašvaldībā atšķiras.

«Darba grupa nav paveikusi tai uzticēto darbu, tai vajadzēja piedāvāt konkrētus risinājumus,» pēc koalīcijas sēdes NRA.lv. teica Nacionālo apvienību pārstāvošais Imants Parādnieks. Saskaņā ar viņa interpretāciju darba grupai bija jāizvēlas starp divām summām – 128 vai 138 eiro.

Arī Vienotību pārstāvošā premjere Laimdota Straujuma nevarēja noslēpt neapmierinātību ar izveidojušos situāciju, taču izvairīties atbildēt uz konkrētiem jautājumiem palīdzēja fakts, ka ar ziņojumu rūpīgi iepazīties neesot paspējusi Zaļo un zemnieku savienība. Šā iemesla dēļ atcelta sākotnējā iecere par minētajiem jautājumiem lemt šīsdienas Ministru kabineta sēdē. Tas tikšot darīts nākamajā nedēļā.

Premjere vien ieskicēja, ka Vienotībai šķistu pieņemami, ja legālo statusu saņēmušās personas saņemtu 139 eiro mēnesī un aptuveni 50 eiro lielu kompensāciju mājokļa īrei.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) konkrētus skaitļus šobrīd atturas nosaukt. Tās valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vien uzsvēra, ka pabalstam jābūt pietiekami lielam, lai uz pašvaldībām negultos pārlieku liels slogs. ZZS arī vēlētos, lai pašvaldības saņemtu kompensācijas par bēgļiem izmaksātajiem līdzekļiem.

Savukārt neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka pašreiz likumā paredzētais 256 eiro pabalsts būtu adekvāta bēgļiem izmaksājamā summa un tam par labu liecinot aizvien vairāk faktu, taču pēc tam, kad politiķi publiskajā telpā plaši izpaudušies par nepieciešamību to samazināt, lai bēglis nesaņemtu vairāk kā «vidējais pensionārs», neviens nevēlas satracināt vēlētājus. «Kurš tagad no tā koka pirmais lēks uz galvas zemē,» retoriski jautā kāds politiķis.

Darba grupas izstrādātais plāns izmaiņas tomēr ir piedzīvojis. No tā dzēsta vairāk nekā miljons eiro vērtā iecere Muceniekos izveidot daudzfunkcionālu centru ar futbola laukumu, kurā, draudzīgi mijiedarbojoties vietējiem ar bēgļiem, tiktu aizsākts pēdējo integrācijas process. Šai vajadzībai nepieciešamos līdzekļus Finanšu ministrija neesot spējusi atrast.

Jau vēstīts, ka pirmo 531 patvēruma meklētāju un sistēmas izveidošanai nākamo patvēruma meklētāju viļņu uzņemšanai izstrādātais plāns paredz aptuveni 16 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Ņemot vērā, ka no plāna izsvītrots daudzfunkcionālais centrs, šī summa saruks. To var samazināt arī ar politisku lēmumu samazināt pabalstu, taču I. Pētersone Godmane prognozē, ka telpas lieliem ekonomiskiem manevriem šajā plānā nav.

Jānis Lasmanis