Noteiks sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni

Valdība otrdien, 21.oktobrī, vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējā skaitliskā vērtība no iedzīvotāju ienākumiem), informē Labklājības ministrija (LM).

Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Proti, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, – 70% apmērā.

„Daudz runājam par valstī pastāvošo ienākumu nevienlīdzību un salīdzinoši augsto nabadzības līmeni.  Piedāvājam situāciju risināt, veidojot adekvātu, sociālekonomiski pamatotu sociālā atbalsta sistēmu, vienlaikus sekmējot izmaiņas nodokļu sistēmā, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu atalgojumu, palielinot to reālos ienākumus uz rokas. Tāpat izvērtēsim visus valsts sociālos pabalstus, lai tie pēc iespējas mērķtiecīgāk tiktu nodrošināti tām iedzīvotāju grupām, kurām ir paaugstināti sociālie riski, piemēram, ģimenēm ar bērniem. Esmu gandarīts, ka valdība ir vienojusies uzsākt šo nozīmīgo ceļu pareizajā virzienā, un jau tuvākajā laikā Labklājības ministrija veidos darba grupu, lai strādātu pie konkrētiem pasākumiem. Darbs norisināsies pakāpeniski un reālās izmaiņas sociālā atbalsta un nodokļu sistēmā gaidāmas sākot no 2017.gada, ņemot vērā nepieciešamību ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai,” skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis.

LM uzsver, ka minimālā ienākuma līmenis nav fiksēta summa. Tas nozīmē, ka tā apmērs mainīsies katru gadu, ņemot vērā mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus.

Līdz ar minimālā līmeņa noteikšanu valstī rosināts veikt pārmaiņas darbaspēka nodokļu un sociālās palīdzības sistēmā, minimālo pensiju un valsts sociālo pabalstu jomā. Šobrīd Latvijā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro. Nabadzības situācija valstī kopumā aizvien ir kritiska. Tāpēc, nosakot minimālā ienākumu līmeni, būtiskākais atbalsts tiktu sniegts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, tos palielinot un uzlabojot viņu situāciju, kā arī kopumā mazinot ienākumu nevienlīdzību. Jāuzsver, ka turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir nedaudz vairāk kā 6 reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, radot būtisku ienākumu nevienlīdzību.

Minimālā ienākuma līmeni plānots sasaistīt ar garantētā minimālā ienākuma līmeni, iedzīvotāja ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, minimālo pensiju. Tāpat plānots izvērtēt tā sasaisti ar valsts sociālajiem pabalstiem.

Pašlaik normatīvos noteiktie minimālie ienākumu līmeņi, proti, GMI, trūcīgās un maznodrošinātās personas ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespējām. Tāpēc arī citu minimālo ienākumu apmēri, piemēram, minimālā pensija, neapliekamais minimums, nav sociālekonomiski pamatoti. Tā rezultātā 97% gadījumu nabadzīgākie iedzīvotāji arī pēc valsts un pašvaldību sociālo maksājumu saņemšanas aizvien nespēj izkļūt no nabadzības.

Galvenais minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas mērķis ir sakārtot sistēmu, nosakot sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu, pamatotu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, lai uzlabotu vistrūcīgāko iedzīvotāju materiālo situāciju.  Šis līmenis kalpos par atskaites punktu, atbilstoši kuram paredzēts pilnveidot sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas.

Minimālā ienākuma līmeni piedāvāts izmantot arī darbaspēka nodokļu sistēmas pilnveidošanā, lai palielinātu ienākumus strādājošajiem ar zemu atalgojumu, vienlaikus veicinot darbspējas vecuma cilvēku iesaisti darba tirgū.

Darbs pie minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas notiks pakāpeniski. Sistēmas sakārtošanai būs nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, jānodrošina sekmīga sadarbība ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, kā arī sabiedrībai būs jāskaidro, kādi būs konkrēti plānotie pasākumi, kāpēc tie ir nepieciešami un ko piedāvātās izmaiņas dos ikvienam cilvēkam.

Minimālā ienākuma līmenis nav plānots kā kompensējošs mehānisms citās jomās pastāvošo trūkumu novēršanai, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā u.c. Ir svarīgi, lai attiecīgās nozaru sistēmas to pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem nodrošina visiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, lai atvieglotu situāciju pašvaldībām, kuras jau šobrīd noteiktu daļu līdzekļus atvēl iedzīvotājiem gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, gan obligātajai izglītībai. Tāpēc paralēli ir jāturpina darbs pie iekļaujošas izglītības pakalpojumu pieejamības, ņemot vērā saistību starp ienākumiem un izglītības līmeni. Vienlaikus jāturpina palielināt ekonomikas konkurētspēju, lai strādājošajiem būtu iespēja saņemt lielākus ienākumus.

Vienlīdz svarīga loma sistēmas sakārtošanā ir ēnu ekonomikas mazināšanai, jo tā būtiski ietekmē iedzīvotāju atbalstam pieejamo finanšu apmēru. Attīstīto valstu situācija liecina, ka – jo mazāka ir ēnu ekonomika, jo labvēlīgāka ir iedzīvotāju situācija.

Minimālā ienākuma līmeni saskaņā ar koncepciju aprēķinās reizi gadā, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām.