Organizācijas vēstulē amatpersonām: Papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība “Zemnieku Saeima” (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar dziļu cieņu izturas pret Lāčplēša dienas vēsturisko izcelsmi, bet neatbalsta pēkšņu iniciatīvu mainīt šīs dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas (11. novembra) noteikšana 2018. gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljoni eiro un 2020. gadā 9,2 miljoni eiro apjomā.

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

ZSA, LTRK, LDDK vērš uzmanību uz Ekonomikas ministrijas veiktajiem iepriekšējo gadu aprēķiniem par papildus brīvdienas piešķiršanas ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, veidojot 0,08% līdz 0,1%. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas (11. novembra) noteikšana 2018. gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljoni eiro un 2020. gadā 9,2 miljoni eiro apjomā.

Brīvdienas piešķiršana palielina administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums negatīvi ietekmēs uzņēmēju konkurētspēju. Izvērtējot priekšlikuma ietekmi uz ekonomiku, ZSA, LTRK un LDDK ir aprēķinājušas, ka katra papildu brīvdiena par apmēram 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmē Latvijas IKP samazinājumu par 0,4% gadā.

Visbūtiskāk papildu svētku dienas noteikšana ietekmētu tādas nozares kā ražošana, mazumtirdzniecība un būvniecība, līdz ar to samazinātos valsts budžeta nodokļu ieņēmumi.

Papildinot svētku dienu skaitu ar 11.novembri, darba devējiem rastos papildus izmaksas, tostarp darba samaksas izmaksāšana dubultā apjomā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšana tiem darbiniekiem, kuri 11.novembra laikā ir atvaļinājumā, darba dienu skaita samazināšana attiecīgajā kalendārajā mēnesī, kā arī citi izdevumi. Ievērojot korporatīvi sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principus, darba devējs var individuāli vienoties ar darba ņēmējiem par risinājumiem šādos un līdzīgos gadījumos, vienojoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, piešķirot darbiniekam brīvdienu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ietvaros, vai piešķirot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Latvijai Eiropas Savienības valstu vidū pašreiz ir trešais augstākais oficiālo svētku brīvdienu skaits, liecina ES Oficiālajā Vēstnesī publicētie dati par svētku brīvdienām dalībvalstīs 2018.gadā. Latvijā šogad oficiālo svētku brīvdienu statuss ir 17 dienām, 11.novembris kļūtu 18.gada brīvdienu. Saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” pašreiz Latvijā oficiālās svētkus brīvdienas ir:

• Jaungada diena 1.janvārī,

• Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena;

• Darba svētki, Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1.maijā,

• Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4.maijā,

• Mātes diena,

• Līgo un Jāņu dienas 23. un 24.jūnijā,

• Vispārējo latviešu Dziesmu un dzeju svētku noslēguma diena,

• Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18.novembrī,

• Ziemassvētki 24., 25. un 26.decembrī,

• Vecgada diena 31.decembrī.

Vēršam uzmanību, ka pārējās Baltijas valstīs svētku dienu (brīvdienu) skaits ir mazāks nekā Latvijā. Lietuvā šogad ir 13 oficiālas svētku brīvdienas, bet Igaunijā – 12. Līdz ar to šis faktors negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā. ES dati liecina, ka šogad 16 oficiālas svētku brīvdienas ir Spānijā, 15 – Slovākijā, Kiprā un Austrijā, 14 – Slovēnijā, Rumānijā, Maltā, Horvātijā un Dānijā, 13 – Zviedrijā, Portugālē, Lietuvā un Čehijā, 12 – Polijā, Igaunijā un Grieķijā, 11 – Ungārijā, Itālijā un Francijā, desmit – Somijā, Luksemburgā un Īrijā, bet deviņas oficiālās svētku brīvdienas ir Vācijā, Nīderlandē un vidēji arī Apvienotajā Karalistē, kur gan katrā no valsts daļām ir atšķirīgs oficiālo brīvdienu skaits. Velsā un Anglijā gada griezumā ir astoņas oficiālas svētku brīvdienas, Ziemeļīrijā – 11, bet Skotijā – deviņas.

Ņemot vērā iepriekš minēto ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

ZSA, LTRK, LDDK vērš uzmanību uz Ekonomikas ministrijas veiktajiem iepriekšējo gadu aprēķiniem par papildus brīvdienas piešķiršanas ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, veidojot 0,08% līdz 0,1%. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas (11. novembra) noteikšana 2018. gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljoni eiro un 2020. gadā 9,2 miljoni eiro apjomā.

Brīvdienas piešķiršana palielina administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums negatīvi ietekmēs uzņēmēju konkurētspēju. Izvērtējot priekšlikuma ietekmi uz ekonomiku, ZSA, LTRK un LDDK ir aprēķinājušas, ka katra papildu brīvdiena par apmēram 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmē Latvijas IKP samazinājumu par 0,4% gadā.

Visbūtiskāk papildu svētku dienas noteikšana ietekmētu tādas nozares kā ražošana, mazumtirdzniecība un būvniecība, līdz ar to samazinātos valsts budžeta nodokļu ieņēmumi.

Papildinot svētku dienu skaitu ar 11.novembri, darba devējiem rastos papildus izmaksas, tostarp darba samaksas izmaksāšana dubultā apjomā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšana tiem darbiniekiem, kuri 11.novembra laikā ir atvaļinājumā, darba dienu skaita samazināšana attiecīgajā kalendārajā mēnesī, kā arī citi izdevumi. Ievērojot korporatīvi sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principus, darba devējs var individuāli vienoties ar darba ņēmējiem par risinājumiem šādos un līdzīgos gadījumos, vienojoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, piešķirot darbiniekam brīvdienu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ietvaros, vai piešķirot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Latvijai Eiropas Savienības valstu vidū pašreiz ir trešais augstākais oficiālo svētku brīvdienu skaits, liecina ES Oficiālajā Vēstnesī publicētie dati par svētku brīvdienām dalībvalstīs 2018.gadā. Latvijā šogad oficiālo svētku brīvdienu statuss ir 17 dienām, 11.novembris kļūtu 18.gada brīvdienu. Saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” pašreiz Latvijā oficiālās svētkus brīvdienas ir:

• Jaungada diena 1.janvārī,

• Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena;

• Darba svētki, Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1.maijā,

• Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4.maijā,

• Mātes diena,

• Līgo un Jāņu dienas 23. un 24.jūnijā,

• Vispārējo latviešu Dziesmu un dzeju svētku noslēguma diena,

• Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18.novembrī,

• Ziemassvētki 24., 25. un 26.decembrī,

• Vecgada diena 31.decembrī.

Vēršam uzmanību, ka pārējās Baltijas valstīs svētku dienu (brīvdienu) skaits ir mazāks nekā Latvijā. Lietuvā šogad ir 13 oficiālas svētku brīvdienas, bet Igaunijā – 12. Līdz ar to šis faktors negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā. ES dati liecina, ka šogad 16 oficiālas svētku brīvdienas ir Spānijā, 15 – Slovākijā, Kiprā un Austrijā, 14 – Slovēnijā, Rumānijā, Maltā, Horvātijā un Dānijā, 13 – Zviedrijā, Portugālē, Lietuvā un Čehijā, 12 – Polijā, Igaunijā un Grieķijā, 11 – Ungārijā, Itālijā un Francijā, desmit – Somijā, Luksemburgā un Īrijā, bet deviņas oficiālās svētku brīvdienas ir Vācijā, Nīderlandē un vidēji arī Apvienotajā Karalistē, kur gan katrā no valsts daļām ir atšķirīgs oficiālo brīvdienu skaits. Velsā un Anglijā gada griezumā ir astoņas oficiālas svētku brīvdienas, Ziemeļīrijā – 11, bet Skotijā – deviņas.

Ņemot vērā iepriekš minēto ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

Foto: F64