Pandēmija ietekmējusi mājas ikdienu gandrīz 70% iedzīvotāju

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju pandēmija ir mainījusi ierasto ikdienu mājās, un visbiežāk tas saistīts ar to, ka kāds no ģimenes locekļiem strādā vai mācās no mājām, tā liecina Swedbank aptauja. Turklāt teju katrs ceturtais iedzīvotājs šajā pandēmijas laikā ir saskāries ar kādām likstām mājoklī. Kopumā pandēmija teju pusei (46%) iedzīvotāju likusi mainīt domas par mājokļa lomu ģimenes ikdienā.

Visbiežāk tā ir likusi cilvēkiem saprast, cik svarīga ir sava privātā telpa katram ģimenes loceklim (24% gadījumu). Savukārt katram desmitajam tas licis aizdomāties, cik svarīgi mājās ir paredzēt vietu strādāšanai, kā arī to, ka svarīgāks ir dabas, nevis darba tuvums. Vēl daļai pandēmija ir rosinājusi apsvērt dzīvošanu ārpus pilsētas.

“Laikā, kad mājas daudziem ir kļuvušas arī par darba vietu, bērnudārzu un skolu, to nozīme ikdienā ir būtiski pieaugusi. Tas licis cilvēkiem pārvērtēt ne tikai to, kas mājoklī ir svarīgs no sadzīviskā viedokļa, bet arī kādā mājoklī vēlētos dzīvot un kā parūpēties par tā drošību. Tā, piemēram, Swedbank dati rāda, ka pērn par 35% pieaudzis mazo kredītu skaits, kas pamatā tiek izmantots remontam un arī mājokļu iegādei reģionos. Pērn pieaugusi arī iedzīvotāju interese par mājokļu apdrošināšanu,” stāsta Renārs Rūsis, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Pandēmijas laikā pieaug negadījumu skaits mājoklī

Iedzīvotāju aptaujas dati atklāj, ka teju katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) šajā pandēmijas laikā ir saskāries ar kādām likstām mājoklī. Visbiežāk – 14% gadījumu – ir tikusi sabojāta kāda no elektroierīcēm, piemēram, planšete, dators, televizors u.tml. Retāk, taču arī – ir piedzīvoti kaimiņu rīcības gadījumā radīti bojājumi, piemēram, appludināts dzīvoklis, bojājumi mājoklim radītu remontdarbu laikā, kā arī pašu neuzmanības dēļ kas ticis sabojāts.

Arī Swedbank apdrošināšanas, dati rāda, ka salīdzinot ar citiem gadiem, teju divkāršojušies apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi, kuru zaudējumu cēlonis bija plīsuši cauruļvadi, kā rezultātā ir nopludināts pašu vai citu mājoklis. Jāatzīmē, ka pērn tieši cauruļvadu plīsumi bija visbiežāk pieteiktie mājokļa apdrošināšanas gadījumi (39%), kas radīja mājokļa īpašniekam vidēji 1000 eiro lielus zaudējumus.

Otrs biežākais iemesls mājokļu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumiem pērn bija tieši mājokļu iedzīves bojājumi (25% gadījumu), kas vidēji iedzīvotājiem radījuši 665 eiro lielus zaudējumus. Savukārt trešais biežākais iemesls ir dabas stihiju – vēja, lielāku vētru, plūdu – radītie zaudējumi, kas vidēji mērāmi pat 1300 eiro apmērā.

Mājokļa drošības jautājums šajā laikā ir jo īpaši aktuāls, ņemot vērā intensīvo lietu un iekārtu patēriņu, lielāko daļu laika esot mājās. Kā rāda Swedbank dati, visbiežāk šobrīd notiek tieši pašu vai kaimiņu izraisīti negadījumi. Daudzdzīvokļu mājās tie ir dažādi plūdi cauruļvadu plīsumu dēļ, savukārt ģimenēm ar bērniem biežāk atgadās ķibeles ar elektroierīcēm, kas ir tikai likumsakarīgi, jo skolēni šobrīd tās intensīvi izmanto mācību vajadzībām.