Par 19% samazinājies mājsaimniecību skaits, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējā gada laikā

Šā gada trešajā ceturksnī samazinājies to mājsaimniecību skaits, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Kopumā Latvijā par 19% samazinājies to mājsaimniecību skaits, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā. Vidēji Latvijā šādu tendenci minējušas 56% mājsaimniecību. Interesanti, ka tieši laukos dzīvojošie retāk norādījuši uz labklājības pasliktināšanos (52%), bet pilsētās šis rādītājs bijis nedaudz lielāks – 58%.

Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli tika minēti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās; darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast; darba samaksas aizkavēšana u.c. iemesli.

Savukārt 16% no tām mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

56% mājsaimniecību ietaupījušas, atliekot vai atsakoties no apģērba iegādes. No 50% 1.ceturksnī līdz 38% 3.ceturksnī samazinājies to mājsaimniecību skaits, kuras ietaupījušas uz pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens u.tml.) rēķina. Tāpat 20% respondentu norādījuši, ka taupības nolūkos atteikušies no ārstu izrakstītajiem medikamentiem vai kavējuši īres un komunālo pakalpojumi apmaksu. Visos rādītājos salīdzinot ar 1.ceturksni taupības pasākumu apjoms samazinājies.

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi. Taču, tāpat kā iepriekš, apmēram četras piektdaļas (81%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav. 50 % no visām aptaujātajām mājsaimniecībām, kurās šādi uzkrājumi bija, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tie ir samazinājušies. Ja šie uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, tad vairāk nekā pusei (53%) mājsaimniecību ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem.

Autors: bizness.lv