Pašvaldības sākušas cīņu par iedzīvotājiem

Saeimas un galvaspilsētas domes strīds par rīdzinieka atlaidi sabiedriskajā transportā apliecina, ka ir sākusies pašvaldību cīņa par iedzīvotājiem un viņu nomaksātajiem nodokļiem.

Tā atzīst Saeimas politiķi, apzinoties, ka situācijas sakacināšana liks atgriezties pie jautājuma gan par Latvijas reģionālo attīstību, gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali.

Rīgas domes lēmums nodrošināt Rīgā deklarētos iedzīvotājus ar jūtami lētākiem braucieniem sabiedriskajā transportā raisa sniega lavīnas efektu. Pret šo ieceri kategoriski iestājas Saeimas pozīcija, gatavojot likumdošanas izmaiņas, kas novērstu jauno sistēmu. Tikmēr Rīgas domes vadība ir devusi nepārprotamu mājienu – lai kādus šķēršļus Saeima ierakstītu likumdošanā, pašvaldība atradīs veidus, kā šos aizliegumus apiet.

Uzrāda vairākas citas problēmas

Partija Vienotība pašlaik parlamentā virza izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, nosakot, ka personas deklarēto dzīvesvietu nevar izmantot kā vienīgo kritēriju, nosakot braukšanas atvieglojumus. Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs nekavējas žonglēt ar juridiskiem terminiem, akcentējot, ka reforma neparedz atšķirīgas maksas, bet gan jaunu tarifu ieviešanu. Citiem vārdiem – ja Saeima pieņems izmaiņas likumā, kas liegs Rīgas iedzīvotājiem saņemt atlaides, tad Rīgas dome atradīšot juridiski korektus ceļus, lai iecerētās atlaides tomēr piedāvātu.

Vienotības Saeimas deputāts Arvils Ašerādens, kurš rosināja izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, sarunā ar NRA.lv neslēpa – likumdevējam nav tiešu instrumentu, lai ietekmētu pašvaldību lēmumus. Taču Saeima vēlas nepārprotami demonstrēt savu attieksmi pret Rīgas domes ieceri. «Skaidrs, ka šis nav stāsts par tramvaja biļetēm, bet par pašvaldību budžetiem. Ir sācies pašvaldību karš par iedzīvotājiem, un, iespējams, Rīga nebūs vienīgā, kas centīsies šādi rīkoties,» pauda A. Ašerādens. «Varam prognozēt, ka situācijas ap sabiedriskā transporta cenām jau tuvākajā laikā liks atgriezties arī pie jautājumiem par Latvijas reģionālo attīstību un par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali,» atzīst politiķis.

Cīņa par iedzīvotāju piesaisti

Šim viedoklim piekrīt arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija), kura vadībā likumdošanas izmaiņas jau ir akceptētas otrajā lasījumā. «Protams, šī situācija iezīmē cīņu par iedzīvotāju piesaisti. Taču tā var nonākt līdz absurdam – varbūt Jūrmala deklarētajiem iedzīvotājiem solīs bezmaksas caurlaides un brīvpusdienas?» pauž J. Ozoliņš, norādot, ka «trešajam lasījumam jācenšas iesniegt priekšlikumus, kas precīzāk atrunās aizliegumus gan attiecībā uz tarifiem, gan attiecībā uz atlaidēm».

80% no summas, ko strādājošais nomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), nonāk tās pašvaldības kabatā, ko cilvēks uzrādījis kā savu deklarēto dzīvesvietu. Jau vairākus gadus Latvijas pašvaldības cenšas panākt, ka IIN sadalījums tiek mainīts, un pašpārvalžu budžetos ieripo 82 līdz 84% no ieņēmumiem. Šim modelim kategoriski nepiekrīt valsts, kas saņem atlikušos 20% no IIN.

Sāk aktīvi deklarēties

Jau rakstīts, ka Rīgas domē 7. oktobrī apstiprināti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz, ka no 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās dubultā – 84 santīmus jeb 1,20 eiro. Šā iemesla dēļ tūkstošiem iedzīvotāju jau ir reģistrējušies rīdzinieka kartes saņemšanai, kas nodrošinās lētāku braucienu. To, ka daudziem kūtriem rīdziniekiem lētāks brauciens var kļūt par iemeslu, lai oficiāli deklarētu dzīvesvietu galvaspilsētā, apliecina arī nekustamā īpašuma eksperti. Salīdzinot ar aizvadītā gada Iedzīvotāju reģistra datiem par periodu no 25. septembra līdz 15. oktobrim, par 128% pieaugusi iepriekš citur Latvijā deklarētu personu dzīvesvietas deklarēšana Rīgā. Tā norāda uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša.