Pensionāri grib būt varas prioritāte

Situācijā, kad 70 procenti pensionāru dzīvo uz nabadzības riska robežas, mēs nelūdzam, bet prasām veikt pasākumus senioru situācijas uzlabošanai, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) kongresā pirmdien teica seniori. Šodien valdība izskata Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus pensiju likumā, par kuriem valdība lems slepus.

«Arvien skaļāk dzirdam, ka valsts budžets pildās sliktāk un Eiropas Komisija spiež budžetu konsolidēt, kas, mūsuprāt, nozīmē faktiski ierobežot sociālā budžeta izdevumus,» saka LPF vadītājs Andris Siliņš, «tas ir ļoti nepatīkami sevišķi tāpēc, ka pēc vairāku gadu cīņas esam panākuši, ka vairākiem jautājumiem ir risinājums, – ir paredzēts uzlabot indeksācijas mehānismu jau no šā gada oktobra un ir sagatavoti grozījumi, lai novērstu kļūdu, kas pieļauta pensiju aprēķināšanas mehānismā. Šīs kļūdas dēļ krīzes gados un pēc tam aprēķināto pensiju īpašnieki tika sodīti ar krīzi uz atlikušo mūžu.» A. Siliņš, kuram ar balsu vairākumu uzticēts arī turpmāk vadīt federāciju, norāda, ka «esam cīnījušies par daudziem jautājumiem, taču vienīgais, ko esam panākuši – publisku Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska solījumu no nākamā gada sākt pakāpeniski palielināt pensiju neapliekamo minimumu par 15–20 eiro gadā». Pašlaik ar ienākuma nodokli netiek apliktas pensijas līdz 235 eiro mēnesī.

70 procenti pensionāru dzīvo uz nabadzības riska robežas. Trešdaļa spiesti atteikties no veselības aprūpes naudas trūkuma dēļ.

«Pensijas iet uz leju salīdzinājumā ar algas kāpumu,» portālam NRA.lv uzsver Jelgavas pensionāru pārstāvis Jānis Felsbergs. Viņš ir stingri pārliecināts, ka nav pareizi sasaistīt pensionāriem svarīgo jautājumu risināšanu ar budžeta izdevumu samazināšanu: «Tā apzināti tiek darīts ne pirmo reizi – ja valsts pamatbudžetā ir kādas problēmas, saka: neko pensionāru labā darīt nevaram, nav naudas. Kā var pateikt: ja pieņemsim lēmumu par pensionāriem labvēlīgāku indeksāciju, būs vairāk jāatņem citiem, jākonsolidē vairāk? Tas nav pareizi. Pensijas maksā no sociālā budžeta, bet valdībai jādomā, kā panākt lielākus ieņēmumus pamatbudžetā.» Ja valdība nepieņems grozījumus likumā, pensionāri gatavosies protesta akcijām, – pirmā no tām būs parakstu vākšana par izmaiņām likumā, kam vasaras beigās varētu sekot plašāki protesti. «Vai tiešām šī oriģinālā ideja, kas izskan, – masveidā pensionāriem doties bēgļu gaitās, lai saņemtu Rietumu pabalstu pašmāju pensijas vietā, ir risinājums?»

Valdība divas nedēļas pēc kārtas atlikusi pensiju likuma grozījumu izskatīšanu, šodien tos plāno izskatīt slepenajā daļā (skaidrojuma, kāpēc – nav ). Labklājības ministrs Uldis Augulis atzina, ka Finanšu ministrijas iebildumi skar gan izdevumu pozīciju šā un nākamā gada indeksācijai, gan pensiju aprēķināšanas formulas izmaiņām un pensiju pārrēķināšanu. «Diskusijas gan mums vēl nav bijušas, jo valdība nav paspējusi izskatīt šos grozījumus,» saka U. Augulis. Viņš pagaidām atturas spriest, kas no LM puses varētu būt kā kompromiss. «Nevaram atteikties no indeksācijas, arī pensijas jāpārrēķina, tas viss ir valdības deklarācijā. Mēs skatāmies saprātīgi uz sociālo budžetu un nepiedāvājam nereālas lietas, iztērējot vienā dienā visu uzkrājumu, bet tajā pašā laikā pensionāru situācija ir jāuzlabo.»

Inga Paparde