Pētījums: Teju puse iedzīvotāju Latvijā ikdienā izmanto atkārtoti lietojamos iepakojumus

82% respondentu norādījuši, ka ir informēti par plastmasas piesārņojumu un tā ietekmi uz dabu, 15% – ka ir daļēji informēti un tikai 3% norādījuši, ka nav informēti, liecina “Carlsberg” sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veiktās aptaujas “Plastmasas atkritumu ietekmes apzināšanās” dati.

Aptaujas dati skaidri iezīmē, ka arvien vairāk cilvēku ir informēti par plastmasas radīto piesārņojumu un tā ietekmi, kam seko apziņa par savu lomu šajā jautājumā – paradumu maiņa, dodot priekšroku ilgtspējīgākiem produktiem. Tai pat laikā plastmasas iepakojumi joprojām tiek pirkti apjomīgos daudzumos.

Visbiežāk tieši nestrādājošie, kuri nemeklē darbu (7% no visiem aptaujas dalībniekiem) un mājsaimnieces/respondenti, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (7%) atzinuši, ka nav informēti par plastmasas piesārņojumu un tā ietekmi uz dabu. Savukārt izglītotākie bijuši respondenti ar augstākajiem ienākumiem (virs 1500 EUR/mēnesī), no kuriem 92% atzīmējuši, ka ir informēti šajā jautājumā.

Uz jautājumu, cik dzērienus/šķidrumus plastmasas pudelēs iegādājas nedēļas laikā, teju ceturtā daļa jeb 23% norādījuši, ka vispār neiegādājas konkrētos produktus plastmasas pudelēs, savukārt 59% iegādājas 1-3 pudeles, 13% – 4-6 pudeles, bet vairāk par 7 pudelēm nedēļā iegādājas 5% respondentu.

“Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem šai jautājumā būtu iepakojuma maiņa no uzņēmuma puses. Piemēram, domājot par labāku rītdienu, “Carlsberg” pēdējo gadu laikā ir veicis dažādus inovatīvus risinājumus, piemēram, ZerO2 korķi, kas samazina oksidāciju un palīdz ilgāk saglabāt garšu, tostarp atkārtoti pārstrādājams šrink iepakojums multipakām. Tas samazina plastmasas iepakojumu un nepārstrādājamo izejmateriālu daudzumu,” komentē “Carlsberg” zīmola vadītājs Tomas Piliponis. “Ar sasniegumiem dalāmies, jo ceram, ka mūsu piemēram sekos arī citi uzņēmumi – ieviešot ilgtspējīgus risinājumus, lai veidotu labāku rītdienu.”
Vairāk nekā puse (54%) aptaujas dalībnieku atzinuši, ka, ikdienā iepērkoties, liek produktus (augļus, dārzeņus, saimniecības preces, u.c.) atsevišķos, veikalā pieejamajos plastmasas maisiņos. Aptaujas dati rāda, ka visbiežāk (64%) veikalos pieejamos plastmasas maisiņus izmanto cilvēki, kuri norādījuši, ka šobrīd nestrādā un nemeklē darbu. Teju ceturtā daļa (24%) visu respondentu to dara tikai atsevišķos gadījumos, 9% izmanto no mājām paņemtus plastmasas maisiņus, savukārt 8% izmanto savus auduma maisiņus. Tikai 5% pircēju neliek šos produktus atsevišķos plastmasas maisiņos.

10% aptaujāto norādījuši, ka ikdienā neizmanto atkārtoti lietojamas lietas, kas samazinātu plastmasas patēriņu ikdienā – šo atbildi visretāk norādījuši nekvalificēti strādnieki (3%) un studenti (5%), savukārt visbiežāk – cilvēki ar trīs bērniem (27%). Teju puse (45%) respondentu ikdienā izmanto atkārtoti lietojamo ūdens pudeli, maisiņu un citas plastmasas alternatīvas, 23% to dara “cik bieži vien iespējams”, bet vēl 22% aptaujāto norādījuši, ka “izmanto, taču ne tik daudz, cik gribētos”.