Prezidentu vēlēs pa vecam

Nākamo Valsts prezidentu nākamgad Saeima ievēlēs vēl ierastā kārtībā – aizklātā balsojumā, jo Zaļo un zemnieku savienība nobloķēja koalīcijas partneru ieceri grozīt Satversmi, lai arī prezidents līdz ar citām valsts augstākajām amatpersonām tiktu ievēlēts, Saeimas balsojot atklāti.
Grozījumus Satversmē bija iesnieguši pieci valdošās koalīcijas deputāti – Reformu partiju pārstāvošās Inese LībiņaEgnere un Zanda KalniņaLukaševica, Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks, Vienotības deputāts Edvards Smiltēns un Jānis Upenieks no Olšteina neatkarīgā sešnieka, raksta NRA.lv.

Pozitīva pieredze

Atklātā balsojuma atbalstītāji atgādina, ka kopš Saeimas kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās 2012. gada 2. februārī parlaments atklātā procedūrā vēlējis gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un locekļus, gan valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas. Tāpat Saeima atklātā procedūrā jau vairāk nekā gadu ieceļ vai apstiprina amatā tiesu varas amatpersonas. Šā gada 18. oktobrī stājas spēkā Saeimas pieņemtais grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz, ka arī Satversmes tiesas tiesnešus Saeima apstiprina, atklāti balsojot. Uzskatot, ka šo amatpersonu ievēlēšana vērtējama kā pozitīva pieredze, likumdevēji norāda, ka neredz pamatu kavēties ar grozījumu pieņemšanu Satversmē, lai arī augstākā valsts amatpersona tiktu ievēlēta atklātā procedūrā.

Profesionāļiem netīk

«Kā viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātai balsošanai tiek minēts tas, ka tādējādi tiek pieļauts deputāta sirdsapziņas balsojums. Taču ne mazāk būtiska ir deputātu spēja pamatot vēlētājiem, kādēļ viņš pieņēmis tieši tādu un ne citādu lēmumu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicina arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu,» uzskata likumprojekta autori. Viņi ir pārliecināti, ka argumentiem, kādēļ prezidenta kandidāts ir vai nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu, jābūt publiskiem, pretējā gadījumā rezultāts ir atkarīgs nevis no atklātās debates un iztirzātajiem jautājumiem, bet no kandidātiem un arī sabiedrībai nesaprotamiem un neskaidriem apsvērumiem. Tā rezultātā savas nozares atzīti profesionāļi atsakoties kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā. «Latvijas pieredze rāda, ka aizklātā balsojuma rezultātā netika ievēlētas vairākas profesionālas, augsti vērtētas personas. Tādēļ ir nopietni jāapsver pilnīga atteikšanās no aizklātas balsošanas personāliju jautājumos, lai paaugstinātu tautas uzticību ne tikai likumdevējam, bet arī stiprinātu Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts reputāciju,» raksta idejas atbalstītāji.

Jābalso tautai

Tomēr ideja līdz komisijām tā arī nenonāca, jo pret to iebilda Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Ņemot vērā, ka koalīcijas sadarbības līgums nosaka, ka Satversmi var grozīt tikai ar visu koalīcijas biedru piekrišanu, atklāto balsojumu atbalstītājiem nācās samierināties ar neveiksmi un jautājumu no Saeimas dienaskārtības izņemt. Pēdējā brīdī savu parakstu no likumprojekta atsauca arī J. Upenieks. Ņemot vērā, ka Satversmes grozījumus var iesniegt tikai tad, ja tos parakstījuši vismaz pieci deputāti, iecere paliktu nerealizēta arī bez zaļzemnieku iebildumiem. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka katram deputātam ir sava argumentācija, kāpēc tas nevēlas atbalstīt atklāto balsojumu prezidenta vēlēšanās. Piemēram, viņa vadītā Latvijas Zemnieku savienība uzskata, ka prezidents jāievēlē tautai, nevis deputātiem.