Putniņš: 2018. gads ir vēsturiska robežšķirtne Latvijas finanšu sektorā

Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas, taču, kopš 2016. gada Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) īstenojot stingru risku mazināšanas pieeju uzraudzībā, Latvijas banku sektors arī 2018. gadā ir sašaurinājies un ir samazinājies tā īpatsvars finanšu sektora aktīvos līdz 79%.

“Latvijas banku nākotne ir pilnīgi cits klientu profils, tāpēc vairs nedalām Latvijas bankas iekšzemes un ārvalstu klientu bankās, jo tās visas orientējas, pirmkārt uz Latvijas, tad uz EEZ un OECD valstu tirgiem. Pagājušajā vasarā visas mūsu bankas dažu mēnešu laikā atteicās no Latvijā aizliegto čaulas kompāniju apkalpošanas. Kopumā trīs gadu periodā Latvijas finanšu sektoru pametuši ap 10 miljardi eiro, šādā veidā esam būtiski mazinājuši riskanto ātro transakciju biznesu un atbrīvojuši savu finanšu sistēmu un arī valsti no lieka reputācijas riska. Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kopā – jau 91%. Tādas situācijas nav bijis pēdējo 25 gadu laikā. Banku rezultāti turpmākajos pāris gados parādīs jauno biznesa stratēģiju rentabilitāti un spēju absorbēt pārmaiņu perioda radītās sekas. Tādā veidā iegūsim Latvijas ekonomikas lielumam un jaudai atbilstošu banku sektoru,” norāda FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Pārmaiņu vadības procesā pats būtiskākais tirgus dalībnieku uzdevums bija atteikšanās no potenciāli augsta riska ārvalstu finanšu līdzekļu klātbūtnes Latvijā. Vēl 2015. gadā Latvijas bankās ārvalstu nauda bija 54% apmērā, 2017. gada beigās – 39%, 2018. gada laikā šī segmenta samazinājums bijis vēl divtik līdz – 20%. Turklāt, revidējot riskanto klientu segmentu, NVS klientu ekspozīcija tika mazināta līdz 5 – 6%, bet ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros trīs gadu periodā ir samazinājušies vairāk nekā 26 reizes. Pārskata gadā bija vērojama banku kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās. Iekšzemes noguldījumu apmērs ir nemainīgi audzis šajā posmā, kompensējot noguldījumu samazinājumu ārvalstu segmentā un apliecinot stabilitāti visā sektorā. 2018. gada beigās tas sasniedza 13 miljardus eiro.

“Šis bija gads, kurā pabeidzām vērienīgāko reformu finanšu sektorā. Attīrīšanās process bija FKTK iniciēts un rūpīgi kontrolēts, lai mainītu līdz šim īstenoto biznesa pieeju un mazinātu finanšu noziegumu iespējamību. Tajā pašā laikā esam nodrošinājuši to, kamdēļ šāda iestāde kā FKTK mūsu valstī ir izveidota – stabilitāti sektorā un noguldītāju aizsardzību. Par to liecina nozīmīgs mūsu komandas veikums – ABLV Bank pašlikvidācijas procesa ievirzīšana konstruktīvās sliedēs. Arī turpmāk FKTK nodrošinātā kontrole šajā procesā, kas ir līdz šim nebijis risinājums bankas darbības izbeigšanai Latvijā, ir un būs vēsturiska robežšķirtne ierastajā kārtībā. Tāpēc domāju, FKTK kā iestādei par savu veikumu var būt patiess gandarījums, un šis ir piemērots sākuma punkts Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai. FKTK uzraugāmajā nozarē ir paveikusi savu darba daļu. Ceram, ka arī citas atbildīgās iestādes veiksmīgi veiks visus uzdevumus, lai starptautisko partneru vērtējums mūsu valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmai būtu pozitīvs,” norāda Putniņš.

FKTK 2018. gada un darba pārskatā ietverta arī būtiskā informācija par finanšu sektora uzraudzības, licencēšanas, regulējošo prasību, kā arī finanšu noziegumu novēršanas jomā paveikto. Pārskats sniedz ieskatu finanšu stabilitātes un klientu aizsardzības sistēmā, ko Latvijā veido Noguldījumu garantiju fonds, Apdrošināto aizsardzības fonds, Finanšu instrumentu tirgus klientu aizsardzības sistēma un Finanšu stabilitātes nodeva. Tāpat var iepazīties ar FKTK īstenoto starptautisko sadarbību, aktivitātēm sabiedrības informēšanā un finanšu pratības sekmēšanā.

Foto: F64