Reformistiem jāizšķiras starp principiem un izdzīvošanu

 Nespējot pieņemt kopīgu lēmumu par to, vai piekrist līdzdalībai vienā valdībā ar iepriekš nežēlīgi kritizēto Zaļo un zemnieku savienību, Reformu partijas valde pieņemt sarežģīto lēmumu uzticēja savam priekšsēdētājam Edmundam Demiteram.

Viņam, lai vismaz daļai partijas biedru saglabātu iespēju turpināt darboties politikā arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, būs jālavierē starp šīs idejas pretiniekiem un atbalstītājiem, raksta NRA.lv.

Pagaidām Reformu partijas (RP) oficiālais viedoklis netiek pausts, jo esot pāragri runāt par sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pirms ir zināms Valsts prezidenta Andra Bērziņa izraudzītais valdības veidotājs. Turklāt arī pati ZZS joprojām solījumu par iekļaušanās lielajā centriski labējo partiju koalīcijā joprojām devusi nav. ZZS tāpat kā RP nogaida, kura vārdu nosauks A. Bērziņš, un tikai tad centīsies saprast, vai vēlas uzņemties tās atbildības jomas, kuras tai piedāvās Vienotība.

Ja prezidents būs uzticīgs paša izvirzītajiem mērķiem – maksimāli īsā laikā izveidot jauno valdību, tad nākamā ministru kabineta veidotāju viņš nominēs pēc tam, kad šonedēļ būs atkārtoti ticies ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem. Visticamāk, ka pēc tam nebūs pārāk ilgi jāgaida, lai par savu lēmumu paziņotu gan RP, gan ZZS.

Tikmēr bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs vakar paziņoja, ka neatjaunos Saeimas deputāta mandātu. E. Sprūdžs paziņojumā norāda, ka RP, kuras dibināšanā un izveidošanā viņš ir piedalījies, bija par citādu, uz idejām balstītu politiku, bet tagad viņam esot skaidrs, ka nākamā koalīcija un valdība ne ar ko neatšķirsies no tā sauktās vecās politikas, kur visu nosaka nevis idejas, bet politiski darījumi. Pēc E. Sprūdža domām, RP vadība, iesaistoties šādā «spēlē», ir diskreditējusi toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu nr. 2, tāpēc bijušais ministrs neredz sev vietu ne jaunajā koalīcijā, ne arī Saeimā.

Politisko norišu vērotāji uzskata, ka E. Demiteram būs jāsarūgtina vismaz daļa partijā palikušo biedru, kas joprojām nevēlas pārkāpt pirms 11. Saeimas vēlēšanām novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar ZSS, tādējādi tuvinoties Vienotībai, kas vēlas ZZS iesaistīšanu valdībā. Pretējā gadījumā jau tā paplucinātā un sabiedrības uzticību dramatiski zaudējusī partija neizbēgami pazudīšot no politiskās skatuves.

Tikpat pragmatisks ir arī RP valdes loceklis Romualds Ražuks, kas neslēpj, ka bez sabiedrotā Vienotības veidolā partija izdzīvot nespēs. Arī valdība kopumā bez ZZS piesaistīšanas nespēšot turpināt darbu pie jau iesāktā, par RP programmas pildīšanu nemaz nedomājot.

«Ņemot vērā valsts intereses, tas ir loģisks solis, jo perspektīvā turpināt darbu tāpat kā līdz šim nav iespējams – jo ar balsojumu nav iespējams īstenot ne valdības deklarāciju, ne mūsu, ne Vienotības programmu. Reformu partijai arī jāmeklē sabiedrotie, jo tā viena pati Saeimas vēlēšanās startēt nevar. Tādēļ ir pieņemts lēmums tuvināties Vienotībai,» saka R. Ražuks.

Viņš arī uzskata, ka RP satraucošais jautājums par oligarhu ietekmi nu jau ir zaudējis aktualitāti, jo «pagājuši tie laiki, kad kāda persona varēja dancināt politiskās partijas».

Savukārt par vienu no ietekmīgākajiem RP biedriem (kuru kopas diktatūras dēļ partiju pametuši vairāki tās biedri) dēvētā Inese LībiņaEgnere nav pārliecināta, ka partijai vajadzētu uzticēties ZZS. Viņa ir pārliecināta, ka ZZS, pirms RP sniedz savu atbildi, būtu jāgarantē, ka partija, pieņemot lēmumus, nerīkojas «vienas personas interesēs». Ņemot vērā šos argumentus, Vienotībai vajadzētu uzmanīgi izvērtēt, kuru ministriju vadību ZZS uzticēt.

«Mans galvenais kritērijs – vai viņi tik tiešām spēj būt līdzvērtīgs partneris demokrātiskos procesos, jo tas ir tas, kas ir vajadzīgs valstiski. Līdz ar to arī atbildības jomām, kuras varētu uzticēt, nevajadzētu radīt šaubas, ka kaut kas tiek darīts kādas personas vai pilsētas interesēs,» saka Saeimas deputāte.