Satversmes tiesa sarīko eksāmenu Labklājības ministrijai

Tweet

Satversmes tiesa, izskatot pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināto lietu par garantētā minimālā ienākuma pabalsta atbilstību Satversmei, neaprobežojas tikai ar viena pabalsta vērtēšanu, bet prasa valdības un Labklājības ministrijas speciālistiem skaidrot visu sociālās palīdzības sistēmu, tās būtību un jēgu. Viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem līdz šim bijis, vai sociālās palīdzības sistēmu var uzskatīt par sakārtotu un kādam mērķim ir domāts garantētais minimālais ienākums?

NRA.lv. vēsta, ka Valdības noteiktais garantētais minimālais ienākums ir 64 eiro mēnesī. Satversmes tiesa sākusi publisko tiesas procesu, kas līdz šim norisinājies jau divas dienas, uzklausot tiesībsargu Juri Jansonu, valdības, Saeimas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības, augstskolu un citus ekspertus sociālās politikas jomā. Nākamnedēļ norisināsies lietas dalībnieku debates, bet Satversmes tiesa pieņems lēmumu mēneša laikā pēc visu ieinteresēto pušu uzklausīšanas.

Pamatvajadzības par 2,13 eiro dienā?

GMI pabalsta mērķauditorija ir Latvijas visnabadzīgākie iedzīvotāji. Tiesībsargs Juris Jansons, uzrunājot Satversmes tiesu, norādīja, ka sociālai palīdzībai ir jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas dzīves minimālos priekšnoteikumus. Gan no starptautiskajiem dokumentiem, gan no Latvijas tiesību aktiem izriet, ka absolūtais minimums ir pārtika, apģērbs, mājoklis, medicīniskā palīdzība un pamatizglītība.

“Lai arī likumdevējs ir nodrošinājis vistrūcīgākajam iedzīvotājam saņemt minimālo atbalstu – GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta veidā, pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka šie pasākumi nav veikti pienācīgi vispirms jau tādēļ, ka GMI līmenis nav balstīts nekādos ekonomiski pamatotos aprēķinos, bet tiek “atrasts” politiskās vienošanās rezultātā,” sacīja J. Jansons. Turklāt valdība gadiem ilgi GMI līmeni ir saglabājusi nemainīgi zemu, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi un patēriņa cenu pieaugumu.

Tiesībsargs arī uzsvēra: ja pieturamies pie apgalvojuma, ka GMI līmenis ir noteikts, tikai lai nodrošinātu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem uztura vajadzības, pat neveicot detalizētu aprēķinus, ir skaidrs, ka 2 eiro un 13 centi dienā no šā gada vai 1,77 eiro iepriekš, nav pietiekama naudas summa, lai cilvēks varētu nodrošināt sev pilnvērtīgu uzturu. Tiesībsargs uzskata līdzšinējo valdības rīcību GMI līmeņa noteikšanā par neatbilstošu Satversmē garantētajām pamattiesībām.

Nabagiem ir ko ēst

Tiesībsargs ar ironisku pieskaņu atsaucas uz Ministru kabinetu, kas ir norādījis, ka GMI līmeni var salīdzināt ar vistrūcīgāko mājsaimniecību (185 eiro uz vienu cilvēku ģimenē) izdevumiem pārtikai, kas 2016. gadā bija 60 eiro un 95 centi uz vienu mājsaimniecības locekli, un tad sanākot, ka GMI apmērs esot nodrošinājis vajadzības pēc pārtikas aptuveni 80 procentu apmērā, un papildus pašvaldības sniegtajam atbalstam trūcīgām personām esot pieejamas par Eiropas fondu līdzekļiem iegādātās pārtikas pakas.

“Rodas jautājums, vai ir korekti un cilvēka cieņai atbilstoši, vērtējot uzturam nepieciešamos izdevumus, vadīties no statistikas, kādu līdzekļu apmēru pārtikai varēja atļauties izlietot visnabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji, un uzskatīt šo apmēru par pietiekamu.
No vistrūcīgāko iedzīvotāju iesniegumiem, kas saņemti Tiesībsarga birojā, uzzinu, ka šie cilvēki ir spiesti dzīvot pusbadā, viņi ekonomē uz pārtikas rēķina, lai varētu samaksāt par zālēm un mājokli. Bieži vien viņi savās vēstulēs šādu dzīvi salīdzina ar, piedodiet, “genocīdu”,” uzsvēra tiesībsargs.

Preparē sociālo palīdzību

Satversmes tiesas process šajā lietā norit publiski, un tam ir iespējams arī sekot tiešsaistē, uzzinot katras puses argumentus un precīzos Satversmes tiesas tiesnešu jautājumus. Pēc divu dienu ekspertu uzklausīšanas jāsecina, ka šajā procesā jautājumi un atbildes neaprobežojas tikai ar vienu GMI pabalstu, bet veidojas plašāka diskusija par sociālās palīdzības būtību Latvijā. Viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem līdz šim bijis, vai sociālās palīdzības sistēmu var uzskatīt par sakārtotu un kādam mērķim ir domāts garantētais minimālais ienākums? Piemēram, Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir definēts, kas ir GMI pabalsts, bet ne tas, kas vispār ir garantēts minimāls ienākums un kādas pamatvajadzības tam ir jānosedz.

Valdība minimālā ienākuma aprēķināšanai nav izmantojusi nekādu metodoloģiju, vienošanās par tā apmēru vienmēr ir bijusi politiska vienošanās. Ministru kabineta pārstāve šajā lietā Elīna Celmiņa atzina, ka metodoloģiju vēl plānots izstrādāt, taču jau tagad var atsaukties uz starptautiskām organizācijām un Pasaules banku, kas norāda uz to, ka atbalsts, ko iedzīvotājs saņem naudas izteiksmē, nedrīkst būt pārāk tuvs ienākumiem, ko iespējams saņemt no darba tirgus, lai nedeformētu motivāciju un līdzdalību būt pašam par savas dzīves ienākumu noteicēju. Latvija, valdības ieskatā, ir valsts ar Eiropas līmenī salīdzinoši zemiem ienākumiem, tāpēc šis pabalsts ir samērīgs pārējās sabiedrības interesēm. “Šim pabalstam būtu jāsedz tikai mājokļa, pārtikas un apģērba izmaksas, jo obligātās izglītības un veselības aprūpes izmaksas sedz citi sociālie pabalsti,” klāstīja E. Celmiņa. Savukārt Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska atzina, ka GMI līmenis nav atbilstošs, tāpēc ministrija ir sagatavojusi minimālo ienākumu līmeņa plānu, kur šie ienākumi jau ir noteikti citi.

Virkne jautājumu, ko uzdeva Satversmes tiesa valdības un Labklājības ministrijas speciālistiem, bija saistīti ar sociālo palīdzību kā tādu. Viens no jautājumiem bija šāds: Latvijā ir vieni no zemākajiem izdevumiem sociālajam atbalstam Eiropas Savienībā, ko Labklājības ministrija ir darījusi, lai to mainītu, un kas ir traucējis sasniegt mērķus? Atbildēt uz tiesnešu jautājumiem nācās arī Pašvaldību savienības ekspertiem. Plānots, ka nākamnedēļ turpināsies debates, bet Satversmes tiesa savu spriedumu paziņos mēneša laikā. Jāatgādina, ka tiesībsargs Satversmes tiesā iesniedzis vēl vairākus pieteikumus, piemēram, par minimālās pensijas atbilstību Satversmei.

FAKTI

Kas ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts?

Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likums nosaka: tas ir naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus

Pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantētu ienākumu līmeni ‒ no šā gada 1. janvāra 64 eiro

Cik cilvēku saņem pabalstu GMI nodrošināšanai?

2018. gadā GMI pabalstu saņēma 13 659 ģimenes jeb 20 878 personas

Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai mēnesī bija 42 eiro

Piektā daļa jeb 4316 no GMI pabalsta saņēmējiem bija bērni

3407 cilvēki ar invaliditāti

2986 pensijas vecuma cilvēki

Avots: Tiesībsargs, pēc Labklājības ministrijas datiem

Inga Paparade

Tweet