Skaistuma konkursu cienīgie ministru reitingi – vai darbs nav jāvērtē pēc paveiktā?

Jau kādu laiku plašsaziņas līdzekļos iespējams iepazīties ar pētījuma centra SKDS veikto aptauju, kurā meklēta atbilde uz jautājumu, kurš no visiem Ministru kabineta locekļiem strādā vislabāk. Diemžēl, iepazīstoties ar rezultātiem, atbilde uz šo jautājumu izpaliek – topa pirmo vietu ieņem nesen aizsardzības ministra amatā ieceltais Raimonds Bergmanis (19%), kurš, iespējams, patiešām ir varens vīrs ar visiem saviem sasniegumiem svaru cilāšanā, taču amatā visdrīzāk iecelts “smukuma” pēc. Otrā vietā ierindojusies premjere Laimdota Straujuma (16%), kuras spēja vadīt valsti jau kādu laiku tiek apšaubīta, kaut vai ņemot vērā faktu, ka premjere ilgstoši nespēj sakārtot savas pārstāvētās partijas nesaskaņas. Topā augšgalā ierindojusies arī ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (13%), kura, tā vietā, lai nodarbotos ar nozarei svarīgām lietām, ļaujas izpildīt savas personīgās intereses. Diezgan atzinīgi novērtēti arī lauksaimniecības ministrs Jānis Dūklavs (12%), kultūras ministre Dace Melbārde (11%), veselības ministrs Guntis Belēvičs (11%), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (8%) un izglītības ministre Mārīte Seile (7%), taču paskatoties uz bēdīgo situāciju šajās sabiedrībai nozīmīgajās nozarēs, nav saprotams, par ko ministri tikuši apbalvoti un reitinga rezultāti drīzāk atgādina skaistuma konkursa cienīgu vērtējumu, nevis reālu novērtējumu par ministru paveikto.

Neraugoties uz asajām valdības diskusijām saistībā ar nākamā gada valsts budžetu, izglītības un veselības nozares atstāšanu “pabērna” lomā, uzņēmējdarbības vides pasliktināšanos, aizdomīgiem privatizācijas darījumiem, gadiem ilgi neizpildītiem ministru solījumiem un pie varas esošās partijas “Vienotība” nesaskaņām, kas aizvien vairāk aktualizē jautājumu par iespējamo valdības krišanu, sabiedrībā aizvien tiek radīts iespaids, ka valdība ir pelnījusi pateicību, lai gan paskatoties uz ministru paveiktajiem darbiem, nākas vilties – neapmierināti valstī ir gan skolotāji, mediķi, uzņēmēji un arī lauksaimnieki.

Vienlaikus liels procentuāls pārsvars nav nevienam no iepriekš nosauktajiem politiķiem, kas visdrīzāk liecina par to, ka izcelt kādu valdības locekli nemaz nav iespējams. Piemēram, pirmajā vietā ierindojies Raimonds Bergmanis, kas aizsardzības ministra amatā stājies pa visam nesen, un pavisam iespējams reitingā nokļuvis ņemot vērā iepriekšējā amata brāļa Raimonda Vējoņa paveikto. Turklāt Bergmanis nesen paudis viedokli, ka aizsardzības joma pēc lielām pārmaiņām nemaz neprasa, vienlaikus pildot valdības uzdotos uzdevumus, lai nodrošinātu lielāku nozares finansējumu, kas rada iespaidu, ka ministrs savā amatā visdrīzāk iecelts kā “izpildītājs”, nevis reāls “lēmējs”.

Augstu novērtēta arī Laimdota Straujuma, kuras partijas “Vienotības” nesaskaņas jau ilgstoši liek saskarties ar nepatīkamām sajūtām tiem, kas vēlēšanās atbalstījuši politisko spēku. Gluži vai likumsakarība, ka šīs nesaskaņas aizsākās tieši ar vēlēšanām, ja atceramies pērn “Vienotības” biedru individuālās priekšvēlēšanu kampaņas. Arī vēlāk partijas vārds nav ticis saistīts ar cildenām ziņām un to darbu paspējuši aizēnot vairāki skandāli, tai skaitā Dzintara Zaķa balsu pirkšanas skandāls Latgalē, Solvitas Āboltiņas brīnumainā tikšana Saeimā, Veiko Spolīša braukšana pie stūres alkohola reibumā, Ingas Priedes homofobija, Jura Vidiņa iespējamā izslēgšana no partijas un baumas par jaunas valdības veidošanu. Taču tā vietā, lai premjere atrisinātu šīs nesaskaņas, viņa distancējas no partijā notiekošā, pierādot, ka viņai, iespējams, trūkst valdības vadītājai nepieciešamā “stingrā roka”. Arī nesenā un aizvien aktuālā “airBaltic” lieta liek bažīties. Kā zināms, valdība pēc vairāk nekā četru stundu garām diskusijām akceptējusi finanšu konsultanta “Prudentia” atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, kuru satiksmes ministrs Anrijs Matīss nosaucis par “labāko iespējamo variantu no sliktajiem”, radot pamatotas bažas, ka valdības lēmums kārtējo reizi atnesīs nepatīkamas sekas. Tā vietā, lai skaidrotu sabiedrībai notikušo, Straujuma izlemj pieprasīt satiksmes ministra demisiju.

Ceturtā vietā pēc reitinga ierindojusies ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola, kuras vārds ne vienu vien reizi saistīts ar neizdarībām Latvijas uzņēmējdarbībā. Kopumā ekonomikas ministrija ar Reiznieci – Ozolu priekšgalā daudz kritizēta – gan par elektrības tirgus atvēršanu, kas nav devusi gaidīto izmaksu samazinājumu, gan saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos pasaules lielākajā starptautiskajā izstādē “World EXPO”, nemaz nerunājot par dažādiem likumprojektiem, kuru mērķis, kā izskatās, nav atvieglot uzņēmēju un visas sabiedrības dzīvi, bet tieši otrādi – to sarežģīt. Tā vietā, lai ministre nodarboties ar svarīgiem un sasāpējušiem nozares jautājumiem, viņa savā darbā vadās pēc personīgi izdevīgiem apstākļiem, ko skaidri un gaiši apliecina nesenais valdības lēmums, kas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Tā vietā, lai ekonomikas ministre turpinātu meklēt jaunu TAVA vadītāju, Reizniece – Ozola lēmusi, ka aģentūras groži turpmāk būs viņas dzīvesbiedra, LIAA vadītāja Andra Ozola rokās. Arī nesenā atklāsme, ka neraugoties uz to, ka pirms stāšanās ministres amatā, Reizniece – Ozola vadījusi biznesa inkubatoru, viņai patiesībā nav lielas nojausmas par to, kas notiek Latvijas uzņēmējdarbībā, rada bažas par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kamēr pie vadības atrodas ministre, kas, kā pati atzīst, tikai sēž un birokrātiski raksta papīrus.

Reitingu topā iekļuvuši arī tādu nesakārtotu nozaru kā izglītības, lauksaimniecības, veselības un satiksmes ministri. Ja paskatāmies uz nozaru pieaugušajām problēmām – lauksaimnieku nedienām, kas nebeidz vien beigties, pedagogu algas reformu “apburto loku”, nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei un izgāzušos vilcienu iepirkumu sāgu, tad kā iespējams apgalvot, ka šo nozaru vadītāji ir labi paveikuši savu darbu?

Iespējams, ka visgodīgāk uz jautājumu:”Kuri trīs valdības locekļi, Jūsuprāt, strādā vislabāk?”, atbildējuši tie 42% iedzīvotāju, kuri nav spējuši nosaukt nevienu. Ja rūpīgāk paskatāmies uz ministru darbu, tad diemžēl nākas atzīt, ka valsts neiet vēlamo attīstības ceļu un nemācās no pieļautajām kļūdām. Vairums Latvijas iedzīvotāju vairs netic politiķu solījumiem, kas ir pašu ministru roku darbs, jo valsts varas neizdarību dēļ cietēju lomā nokļūst tieši sabiedrība. Par to liecina gan uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās, gandrīz nesasniedzamā veselības aprūpe un gaužām skumjā izglītības sistēma, kas visvairāk ietekmē Latvijas iedzīvotājus. Taču tā vietā, lai šīm problēmām tiktu atrasts risinājums, ministri tiek izcelti un gluži vai apbalvoti, kaut arī slavinājuma vārdiem šeit nav vietas.