Slīcēju par daudz, vēlmes glābt par maz

Gads pusē, un arī statistikā jau puse no pērn noslīkušo skaita teju sasniegta. No ūdenstilpēm izvilkti 60 slīkoņu, tas nozīmē, ka Latvija saglabā slīkstošākās Eiropas valsts statusu. Latvijas Peldēšanas federācija cenšas iedabūt šo problēmu drošības politikas veidotāju darba kārtībā, vēsta NRA.lv.

Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, noslīkušo skaits pie mums ir visaugstākais Eiropas Savienībā. Tas sešas reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus, un valsts institūciju uzskats, ka slīkšana ir ierakstīta latviešu tautas ģenētiskajā kodā, situāciju nekādi neuzlabo. Pēdējos divus slīcējus ugunsdzēsēji glābēji izcēla pirmdien. Viens bija devies peldēties Jūrmalā. Kad krastā palicēji viņu ilgāku laiku nemanīja, sauca palīgus. Otrs no ūdens izcelts Krimuldas novadā.

Risinājums – peldētprasmes veicināšana

Kopš gada sākuma līdz vakardienai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no ūdens bija izcēlis 54 noslīkušos. Vēl 6 gadījumus risinājuši citi dienesti. Pērn uz šo brīdi bija reģistrēts vairāk noslīkušo – 75. Taču galīgais skaitlis lielā mērā būs atkarīgs no vasaras ilguma un tā, kāds būs ledus biezums zemledus makšķerēšanas sezonā.

Kopumā visi noslīkšanas gadījumi ir skarba ilustrācija faktam, ka glābēji uz ūdens lielākoties neko neglābj, bet tikai atrod un izceļ mirstīgās atliekas. Glābšana ir iespējama pirmo divu minūšu laikā, un tas nozīmē, ka glābējam faktiski jāredz slīkšanas brīdis, un tas pat oficiālajās peldvietās nav simtprocentīgi iespējams, kur nu vēl visā jūras piekrastes garumā un pie visiem Latvijas ezeru un upju tūkstošiem. Īstais risinājums šai problēmai ir pārbaudīts un guvis apstiprinājumu Skandināvijā – tā ir iedzīvotāju peldētprasmes un drošības izpratnes vairošana. Un glābšanas riņķi ūdeņu tuvumā arī ir ļoti noderīga lieta. Pašvaldības gan vairās tādus izvietot, jo bažījas, ka līdz ar šo riņķi juridiski uzņemsies atbildību par neoficiālajām peldvietām. Par šiem jautājumiem starpinstitūciju sanāksmē spriests jau ziemā, taču koordinēta rīcība nav sekojusi.

Darbs ministriju vietā

Iestādes kā katru gadu taisa savstarpēji nesaskaņotas mikroskopiskas drošības kampaņas, ko neviens pat lāgā nepamana. Tikmēr Latvijas Peldēšanas federācija nav atmetusi roku iecerei radīt nacionāla līmeņa plānu iedzīvotāju drošībai uz ūdens. Tāpat kā pastāv plāns satiksmes drošības uzlabošanai. Federācijas vadītājs Aivars Platonovs stāsta, ka no Sabiedrības integrācijas fonda saņemts grants rīcības plāna izstrādei un līdz rudenim tiks apkopoti visi potenciāli iesaistīto institūciju viedokļi, kā vairot drošību uz ūdens un mazināt noslīkušo skaitu valstī. Pēc tam ar šo dokumentu – situācijas auditu un rekomendācijām – varēs iet uz Ministru kabinetu pakaļ naudai un atbildīgajiem īstenotājiem. Faktiski jau šis būtu kādas ministrijas darbs, taču šobrīd to uzņēmusies sporta organizācija. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nedz Iekšlietu ministrija, nedz Izglītības un zinātnes ministrija, nedz arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par slīkoņiem neinteresējas.

Kas māk, tie peld

Toreiz ziemā notikušajā sanāksmē visi speciālisti atzina problēmas nozīmīgumu. Runāja arī par to, ka nepieciešams gaisināt sabiedrībā mītus, jo tie liedz apzināt īstos cēloņus iedzīvotāju mirstībai ūdenī. Līdzīgi kā policijai labpatīk norakstīt visas avārijas uz nepareizu ātruma izvēli, tā arī slīkšanas gadījumi parasti tiek norakstīti uz alkoholu un jaunības pārgalvību. Taču statistika nebūt neuzrāda tādu ainu. Saskaņā ar pērn apkopotajiem Slimību profilakses un kontroles centra datiem, tikai piektajā daļā gadījumu noslīkušais bija lietojis alkoholu, un lielākā daļa slīkušo ir nevis jauni puikas, bet vīrieši spēka pilnbriedā un vecāki. Un piebilde no peldēšanas federācijas – kuri nemāk peldēt. Tas ir vēl viens gaisināms mīts – ka slīkst arī labi peldētāji. Nē, labi peldētāji neslīkst un pat dzērumā kā tādi pludiņi turas virs ūdens. Cita lieta, ka sabiedrības izpratne par to, ko nozīmē mācēt peldēt, ir aplama. To uzrādīja federācijas veiktais pētījums. Uz jautājumu, vai, jūsuprāt, jūs protat labi peldēt, lielākā daļa pieaugušo atbild apstiprinoši, bet uz jautājumu, vai jūs spējat nopeldēt 200 metrus – noliedzoši. Viņi arī ir īstenie slīkšanas kandidāti.

* Slīkšana ir slāpšana, kuras cēlonis ir šķidruma (visbiežāk ūdens) iekļūšana elpošanas ceļos situācijā, kad viss ķermenis vai deguns un mute atrodas šķidrumā, bet noslīkšana – asfiksija, kas rodas, ūdenim noslēdzot elpceļus, kā rezultātā iestājas pilnīgs skābekļa piegādes trūkums smadzenēm

Imants Vīksne