Sociālās iemaksas no minimālās algas: kritika novēlota

No visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 31,2 procentiem apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu, liecina Labklājības ministrijas dati.

Reaģējot uz sabiedrības sašutumu par to, ka vairs nebūs iespējams cilvēkiem «piestrādāt» pusslodzes darbu, piemēram, savienojot to ar studijām vai mazu bērnu audzināšanu, Labklājības ministrija skaidro, kāds ir likuma izmaiņu mērķis. Jāuzsver, ka grozījumi likumā pieņemti jau pirms astoņiem mēnešiem un bez diskusijām parlamentā.

Nav pat minimālās pensijas

No 2017. gada 1. janvāra būs noteikts minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmenis, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo darba algu, norāda Labklājības ministrijas speciāliste Marika Kupče. Šis lēmums pieņemts jau 2015. gadā, kad Saeima apstiprināja izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas izstrādātas 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitā. No nākamā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas. «No visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem trešdaļai apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu, tāpēc šie cilvēki sev nevarēs nopelnīt pat minimālo pensiju. Rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļi ikdienas iztikai, kā arī tas var radīt slogu pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem,» NRA.lv saka M. Kupče.

Neviens nediskutē

Jāatgādina, ka Saeima lēmumu par šādām izmaiņām sociālo iemaksu veikšanā pieņēma jau 2015. gada 30. novembrī, dienā, kad pieņēma virkni likumprojektu saistībā ar 2016. gada budžetu. Par likuma izmaiņām nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 24 deputāti (tātad trešdaļa tautas kalpu nemaz nebalsoja par šo likumu), turklāt par šiem grozījumiem neviens deputāts nevēlējās pat diskutēt.

Tobrīd likumprojekta anotācijā Labklājības ministrija plaši skaidroja, kāpēc likuma izmaiņas jāievieš, un galvenais arguments bija tas pats, kas šodien – strādājošie, kuriem sociālās iemaksas neveic vismaz no minimālās algas, nav sociāli aizsargāti un nevarēs saņemt pat minimālo pensiju. Tomēr anotācijā ieraugām arī bažas, ka daļa pusslodžu strādnieku var palikt bez darba, ja nāktos nodokļus maksāt vismaz no minimālās algas apmēra. «Lai gan likumprojekta mērķis ir vērsts uz to, lai nodrošinātu pakāpeniski visu darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, tomēr pastāv iespēja, ka daļa darba ņēmēju paliks bez darba vai pat vispār kļūs ekonomiski neaktīvi. Pastāv iespēja, ka pašlaik legāli nodarbinātie tiks nelegāli nodarbināti (..). Pastāv risks, ka speciālā budžeta ieņēmumi no šī likumprojekta ieviešanas nesasniegs prognozētos ieņēmumus.» Tāpat ministrija secinājusi, ka «šādas pieejas ieviešana faktiski Latvijas darba tirgu padarīs mazāk elastīgu, arī godprātīgajiem darba devējiem, jo īpaši tiem, kas darbojas eksporta jomā, būs mazākas iespējas reaģēt uz pēkšņām pieprasījuma izmaiņām, kamēr citu valstu konkurējošajiem uzņēmumiem šādu ierobežojumu nebūs». Vēl Labklājības ministrija brīdina, ka «darba ņēmēji, kuri būs palikuši bez darba, palielinās bezdarbnieku skaitu, samazināsies jaunu darba vietu radīšanas temps, iespējams, būtiski palielināsies ilgstošā un strukturālā bezdarba risks, kā arī palielināsies izdevumi, kas būs saistīti ar bezdarbnieku pabalstu izmaksu un citiem bezdarbnieku atbalsta pasākumiem, tajā skaitā pārkvalifikāciju, kā arī pašvaldību sniegtajam sociālās palīdzības atbalstam.»
Tomēr, visticamāk, neviens anotācijā rakstītajam uzmanību nepievērš, likumprojekts tiek akceptēts ātri, bez debatēm, un visai drīz Valsts prezidents to arī izsludina, un nākamgad tas stājas spēkā.

Pamodušies tagad

Diskusijas sākušās tagad, kad labklājības ministrs Jānis Reirs publiski pateicis, ka nebūs vairs iespējams noformēt darbiniekus uz pusslodzēm, ceturtdaļslodzēm vai kā citādi, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, jo sociālās iemaksas būs jāmaksā no minimālās algas neatkarīgi no tā, uz cik slodzēm darbinieks noformēts.

Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši izmaiņām vispārējā nodokļu režīmā – no starpības starp faktiski noteikto algu un valstī noteikto minimālo algu – sociālās iemaksas veiks darba devējs no saviem līdzekļiem. Paredzētas izņēmuma kategorijas, par kurām sociālās iemaksas varēs veikt samazinātā apmērā – vispārējā nodokļu režīmā – no faktiskās algas, mikrouzņēmumu darbiniekiem – 50 procentu apmērā no minimālās algas. Tie ir gan vecuma pensiju saņēmēji; cilvēki, kuriem līdz vecuma pensijas saņemšanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk un viņi pirms darba ņēmēja statusa iegūšanas vismaz gadu ir bijuši bez darba, cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, cilvēki līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās.

Vairāki politiķi steidz kritizēt likuma izmaiņas, pat nepamanot, ka tas vairs nav «projekts», bet jau likums, piemēram, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars: «Jaunajā likumprojektā nav norādīts skaidrs pamatojums, kāpēc godīgajiem darba devējiem būtu jāmaksā sociālais nodoklis par darba slodzi, kādas realitātē nemaz nav.».

Inga Paparde