Šogad dzīve kļūs arvien dārgāka

Šis gads tāpat kā iepriekšējie divi gadi dāvanu maisā ir atnesuši nodokļu, nodevu un tarifu pieaugumu, ko izjutīs ikviens Latvijā dzīvojošais un strādājošais.

Jau trešo dienu par precēm un pakalpojumiem Latvijā pievienotās vērtības nodoklī (PVN) tiek iekasēti 22 procenti. Zemāka likme nekā Latvijā šobrīd ir 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, tai skaitā abās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Kāpumu piedzīvojusi arī samazinātā PVN likme, turklāt elektrībai tiek piemērota pamatlikme, un tas nozīmē, ka pievienotās vērtības nodoklis šim pakalpojumam pieaudzis no 10 līdz 22 procentiem. PVN likmes kāpums kopsummā iecirtīs diezgan ievērojamu robu ikvienas mājsaimniecības budžetā, īpaši mazturīgajās ģimenēs. Pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aplēsēm vidusmēra Latvijas ģimenei ar trim cilvēkiem šā nodokļa izmaiņas nozīmē izdevumu pieaugumu par 85 latiem gadā. Šīs aplēses balstītas uz aprēķiniem, ka ģimene uz vienu cilvēku mēnesī pērn iztērēja aptuveni 200 latu, tai skaitā 10–15% izmantoja rēķinu apmaksai par pakalpojumiem un precēm, kurām tiek piemērota samazinātā PVN likme. Savukārt vidējais elektrības patēriņš tika rēķināts kā 150 kWh mēnesī, raksta NRA.lv

Lielāki izdevumi par mājokli

Līdztekus nodokļu pieaugumam komunālo pakalpojumu jomā jārēķinās arī ar nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Ja ģimenei pieder kaut neliela dzīvojamā platība, šogad nodoklī visticamāk būs jāsamaksā divtik liela summa, jo likmes par dzīvojamo platību ir dubultojušās: nodoklis 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības šogad ir jāmaksā par īpašumu, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 40 000 latu (pērn 0,1%). 0,4% likme ir noteikta par īpašumu, kura kadastrālās vērtība ir starp 40 000 un 75 000 latu (pērn likme bija 0,2%). Savukārt 0,6% likmi piemēro īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 75 000 latu (pērn 0,3%). Šogad dzīvojamo māju palīgēkas vēl netiek apliktas ar nodokli, to plānots darīt 2012. gadā.

Kā norāda Finanšu ministrija (FM), nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par mājokli šogad, salīdzinot ar 2010. gadu, palielināsies divas reizes, bet, ņemot vērā, ka 2010. gadā nodokļa likme mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu bija 0,1% no kadastrālās vērtības un mājokļu īpatsvars šajā vērtību diapazonā ir 98,6%, naudas izteiksmē kopumā pieaugumu nevar uzskatīt par būtisku, uzsver FM. Piemēram, mājoklim ar kadastrālo vērtību 17 000 latu, kas atbilst standarta trīs istabu dzīvokļa kadastrālajai vērtībai Rīgā, nodokļa pieaugums būs 17 latu gadā. Savukārt 84,4% dzīvojamo māju palīgēku kadastrālā vērtība nepārsniedz 1000 latu. No šādas objekta vērtības maksājamais nodoklis būs divi lati.

Dārgāks autoprieks

Lai gan, transportlīdzekļa nodevu aizstājot ar nodokli, tika solīts, ka lielākais nodokļu slogs gulsies uz lielām un ekskluzīvām automašīnām, to izjutīs teju ikviens automašīnas īpašnieks. Nodoklī iekasējamā summa samazināsies vienīgi ļoti mazām un jaunām automašīnām, kuru pilnā masa nepārsniedz 1500 kilogramu. Savukārt, ja ģimenei pieder neliela ekonomiska automašīna, kuras pilna masa ir 1580 kilogramu un kas ir reģistrēta pirms 2005. gada, nodoklī samaksājamā summa divu gadu laikā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes – 2009. gadā par šādu automašīnu bija jāmaksā 24 lati, šogad – 53 lati.

Sākot ar 1. janvāri, degvielai ar 5% biodegvielas piemaisījumu arī tiks piemērota akcīzes nodokļa standarta likme. Pēc Latvija Statoil aprēķiniem, nodokļu izmaiņu rezultātā akcīzes daļa benzīna litra cenā līdz ar to pieaugusi par 1,3 santīmiem un kopā ar PVN sadārdzinājusi benzīna litra cenu par aptuveni diviem santīmiem. Savukārt akcīzes daļa dīzeļdegvielas cenā pieaugs par aptuveni 0,6 santīmiem, un to sāksim izjust tikai pavasarī, kad apritē būs vasaras dīzeļdegviela, kurai pievienots bio piejaukums.

Bezbērnu ģimenēs mazāki ienākumi

Lai gan šogad ir augstākā minimālā alga, kāda jebkad bijusi Latvijā, par vienu procentpunktu ir samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un palielināts neapliekamais minimums, iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem ieguvumu no šīm izmaiņām būs maz, jo līdztekus tam tiek palielināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme darba ņēmējam. Pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem minimālās algas saņēmējs (bez apgādājamajiem), saskaņā ar jaunajām nodokļu likmēm, šogad uz rokas saņems par 14,44 latiem mēnesī vairāk nekā pērn. Savukārt tiem, kuru alga ir 200 latu mēnesī, ieguvums būs 97 santīmi mēnesī,

300 latu – 38 santīmi mēnesī. 400 latu un lielākas algas īpašnieki uz rokas savukārt saņems mazāk nekā pērn. Tie, kuriem alga ir noteikta 455 lati mēnesī, nodokļu izmaiņu rezultātā zaudēs 54 santīmus mēnesī, savukārt 1000 latu saņēmēji – 3,75 latus mēnesī.

Sūtījumi un taksometri

Dodoties uz pastu sūtīt paciņas kādam radam vai draugam Latvijā, jārēķinās, ka būtiski ir pieaugusi arī maksa par iekšzemes pasta paku sūtījumiem. Pērn iekšzemes paku sūtījumi maksāja no 0,96 latiem līdz 2,50 latiem. Savukārt ar 1. janvāri sūtījumi maksās no 2,10 latiem līdz 7,89 latiem (bez PVN), līdz ar to dažās pozīcijās pieaugums ir no 72% līdz 216%.

Arī taksometra pakalpojumu izmantošana šogad varētu būt dārgāka, jo, sākot ar 1. februāri, braukšanas maksas aprēķinā vienlaikus izmantos gan attāluma, gan laika tarifu. Vēl šobrīd braukšanas maksas aprēķinā par taksometru pakalpojumiem galvenokārt tiek izmantots tā sauktais vienkāršais tarifs, kas nozīmē, ka taksometru skaitītājos ir ieprogrammēts noteikts minimālais ātrums, kuru pārsniedzot turpmākajā ceļā tiek aprēķināts tikai nobrauktais attālums, savukārt, braucot lēnāk, rēķina tikai ceļā pavadīto laiku, nobraukto attālumu neņemot vērā. Līdz ar to čekā atspoguļotā informācija nav objektīva, jo neuzrāda reālo kilometru nobraukumu.

Turpmāk iecerēts brauciena maksu aprēķināt, summējot kopā gan nobrauktos kilometrus, gan braucienā pavadīto laiku neatkarīgi no tā, ar kādu ātrumu taksometrs ir braucis. Satiksmes ministrija prognozē, ka, summējoties abiem parametriem, braukšanas maksa taksometros teorētiski palielinātos, taču prognozējams, ka taksometru pārvadājumu tirgus nepieļaus cenu celšanos un tiks noteikti zemāki tarifi par katru nobraukto kilometru, kā arī ceļā pavadīto laiku. Gan laika, gan attāluma maksimālos tarifus nosaka katra pašvaldība.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv