Spaisa sērga: Latvijas tūļāšanos apliecina Lietuvas pozitīvais piemērs

Lietuvā «spaisa» izplatību izdevās apturēt pirms pieciem gadiem pāris mēnešu laikā, rubrikas «Legālā nāve» ietvaros ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Tā rezultātā daļa jauniešu nezina, kas ir jaunās psihoaktīvās vielas.

Raidījums vēstī – Lietuvā jaunākās aptaujas dati rāda, ka 11% jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem atzīstas, ka vienu reizi dzīvē ir pamēģinājuši kādu no narkotiskajām vielām. No tiem 10,5% uzpīpējuši marihuānu. Pārējais pusprocents pamēģinājuši ko citu, taču tikai divas personas teikušas, ka ir pamēģinājuši «spaisu».

Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta pārstāvis Jons Žala skaidro, ka «iepriekš bija 14 veikali, četri no tiem Viļņā. Lielākā daļa blakus skolām. Iespējams, kāds to pamanīja un tieši tāpēc vērsās attiecīgajās iestādēs, lai pievērstu tam uzmanību.» «Spaisa» bodītes izdevās slēgt vēl pirms to tirgotā «legālā nāve» kļuva populāra, raksta Apollo.lv.

Jaunās psihoaktīvās vielas Lietuvas tirgū ienāca 2008.gada decembrī. Jau pēc diviem mēnešiem februārī izveidoja pagaidu aizliegto vielu sarakstu. Vēl pēc četriem mēnešiem spēkā stājās likums, ar kuru pilnībā aizliedza šo vielu izplatību un pielīdzināja tās jau tradicionālajām narkotikām. Tādām kā heroīns, kokaīns, amfetamīns, marihuāna un citas. Atšķirībā no Latvijas varasiestāžu tūļāšanās piecu gadu garumā, lietuviešiem pietika vien ar pusgadu, lai šo problēmu iznīdētu saknē.

Turklāt kaimiņus savulaik arī neesot uztraucis tas, ka, iespējams, kādu no aizliegtajām vielām vēlāk kāds vēlētos sākt izmantot, piemēram, saimniecisko preču ražošanā. Žala ir pārliecināts, ka «pastāv atšķirība starp kanabinoīdiem un sintētiskajiem kanabinoīdiem. Kanabinoīdus ir iespējams izmantot arī citiem mērķiem, bet sintētiskos kanabinoīdus pārsvarā izmanto tikai narkotisko vielu radīšanā.»

Lietuvas kriminālpolicijas narkotiku apkarošanas biroja vadītāja Rūta Jašinskiene papildina, ka «ir pieļaujami izņēmumi likumā. Ja šīs vielas ir nepieciešams izmantot atļautiem mērķiem, uzņēmējs var saņemt licenci vai atļauju konkrētā produkta ražošanai. Tā nav problēma. Viņam ir jāvēršas attiecīgajās institūcijās, lai saņemtu šīs tiesības. Šāda iespēja tiek dota.»

Šobrīd par aizliegto vielu, tostarp «spaisa», tirgošanu personai var piemērot cietumsodu no 4 – 16 gadiem. Soda bardzība atkarīga no tā, vai narkotikas ir pirktas vai pārdotas, un kādā apjomā. Jašinskiene pamanījusi jaunu tendenci: «Ir organizētās noziedzības grupējumi, kuri izplata «zālīti», sintētiskos kanabinoīdus un citas narkotiskās vielas. Taču tajā pašā laikā ir lietotāji, kuri jaunās psihoaktīvās vielas nopērk internetā. Viņi saņem šīs vielas no Lielbritānijas, Ķīnas, Beļģijas un citām valstīm.»

Muitas kriminālnodaļa cenšoties šos sūtījums pārtvert. Pērn konstatēti vairāk nekā 100 gadījumi, kad izdevās apturēt šo vielu ienākšanu valstī. Taču arī muitnieku skaits ir ierobežots un nevar pārbaudīt visas pakas.

Tikmēr «De facto» rīcībā nonāca informācija par kādu veikaliņu Viļņas centrā. Oficiāli tas tirgojot marihuānas pīpēšanai nepieciešamos priekšmetus. Taču neoficiāli tiek minēts, ka tirgotāji labi zina, kur nopirkt «spaisu». Tomēr veikala durvis ir slēgtas. Tas esot mainījis telpas, taču jaunajā adresē tirgotava vēl nav atvērta. Toties šim veikalam ir mājas lapa internetā. Raidījuma pārstāvji aizsūtīja e-pasta vēstuli, izrādot vēlmi nopirkt gramu «spaisa».

Atbildi saņēma jau pēc divām stundām: «Sveiki, mēs Jums nevarēsim palīdzēt, jo Lietuvā to nedrīkst pārdot.» Taču tas nav viss. Vēstulē norādīta adrese internetā, kur var pasūtīt vēlamo narkotisko vielu. Cena gan ir augstāka nekā «melnajā tirgū». Turklāt minimālā pasūtījuma summa ir 130 ASV dolāru. Taču cilvēki to izmanto, lai nebūtu tieša kontakta ar pārdevēju. Līdz ar grozījumiem likumā, internetā tirgot vai pirkt «spaisu» nedrīkst. Arī par to draud kriminālatbildība. Šādus gadījumus izķert esot sarežģītāk, taču ne neiespējami. Šī visticamāk būs nākamā problēma pēc bodīšu slēgšanas, ar kuru izskaušanu būs jāsaskaras arī tiesībsargājošajām iestādēm Latvijā.