Straujumas vadītajai valdībai – 100 dienas

Ceturtdien aprit 100 dienas kopš uz pirmo sēdi sanāca 12. Saeimas deputāti un darbu sāka Laimdotas Straujumas vadītā valdība.

Laimdotas Straujumas vadītās otrās valdības 100 dienu darbības vadlīnijas ir piesaistītas valdības izvirzītajām ilgtermiņa prioritātēm – drošības, tautsaimniecības izaugsmes un cilvēka labklājības jautājumiem. Valdības uzdevums ir arī vadīt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, kas aizsākās šā gada 1.janvārī.

„Manas otrās valdības 100 dienas ir pavadītas atbildīgā darbā, kas bijis jāveic sprintera cienīgā ātrumā. Svarīgākais ir bijis un būs arī turpmākajā darbā – gādāt par valsts interesēm un drošību. Gan par valsts drošību, gan cilvēka drošību sociālajā un labklājības ziņā. Visiem kopā godprātīgi un atbildīgi strādājot, Latvija tiks uz priekšu,” izsaka pārliecību Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Latvija savas prezidentūras ES Padomē pirmajā mēnesī ir īstenojusi vairākas svarīgas iniciatīvas. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem Parīzē, iekšlietu un tieslietu ministri ir izstrādājuši pasākumu plānu, lai ES un tās dalībvalstis spētu sekmīgāk cīnīties pret terorismu un novērst tā cēloņus. Latvijas prezidentūras vadībā ir uzsākts darbs pie ES Enerģētikas savienības izveidošanas, lai nodrošinātu vienotu un savstarpēji savienotu ES enerģētikas tirgu un veicinātu ES enerģētisko neatkarību, dažādojot resursu piegādes avotus un ceļus un pilnībā izmantojot iekšējos resursus. Latvijas prezidentūra aktīvi strādā, lai dalībvalstis un Eiropas Parlaments līdz jūnijam varētu pieņemt lēmumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi, kas dotu papildus finansējumu izaugsmei attīstībā un darbavietu radīšanai visā ES.

Ir pieņemts Valdības rīcības plāns, kurā noteikti 572 uzdevumi nozaru ministrijām.

Daudz paveikts valsts drošības stiprināšanā. Par 12% palielināts finansējums aizsardzības budžetam. Tiek tālāk attīstīta militārā infrastruktūra Latvijā – atjaunotas kazarmas Ādažu bāzē; izveidots Zemessardzes kiberaizsardzības vienības IT centrs. Turpinām strādāt ar NATO partneriem pie tālākas NATO klātbūtnes stiprināšanas Baltijas reģionā. Veikti papildus ieguldījumi NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā. Latvijā ieradušies 170 ASV karavīri ar savu militāro tehniku. Marta beigās paredzama nākamā regulārā rotācija.

Valdība turpina stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību un iekļaušanos ES enerģētikas infrastruktūrā. Tādā veidā tiks nostiprināta enerģētiskā drošība un veidota samērīga cenu politika patērētājam.

2014.gada 12.novembrī visas trīs Baltijas valstis nodibinājušas kopuzņēmumu „RB Rail” AS, kas būtisks solis „Rail Baltica” projekta īstenošanā.

Latvijai ir pieejami līdzekļi no ES fondu 2014-2020 perioda. Valdība ir panākusi to, ka apjomīgā fondu programma ir apstiprināta, un Eiropas Komisija veikusi jau pirmos avansa maksājumus. Panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju arī par galvenajām prioritātēm lauku attīstībā.

Ir uzsākta atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem īstenošana un piešķirts papildu finansējums 635 000 eiro apmērā programmas turpināšanai. Līdz ar to atbalsta programmas kopējais finansējums ir gandrīz 1 miljons eiro, kas dos iespēju atbalstīt vismaz 600 ģimenes mājokļa iegādē.

Papildu piešķirti 7 miljoni eiro jaunu eksporta tirgu apgūšanai un viens miljons eiro piešķirts klasteriem dažādu aktivitāšu īstenošanai jaunu noieta tirgu meklēšanai.

Ir nodrošināts bāzes finansējuma pieaugums zinātnei. Kultūras ministrija ir sākusi darbu pie radošo industriju atbalsta centra izveides.

Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas. Ir pabeigts modeļa aprobācijas pirmais posms 60 vispārējās izglītības iestādēs un uzsākts otrais posms, kur iesaistītas visas vispārējās izglītības iestādes. Tas ļaus izveidot caurskatāmu pedagogu atalgojuma sistēmu un mērķtiecīgāk pārvaldīt finanšu resursus.

Palielināts finansējums atalgojuma izlīdzināšanai kultūras nozarēs ar viszemāko vidējo atalgojumu pret citām iestādēm ar līdzīgu funkciju un vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksu (muzejos, arhīvos, kultūrizglītības iestādēs, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, koncertorganizācijās un teātros).

Ir paredzēts papildu finansējums, lai pašvaldībās nodrošinātu asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šogad turpināsies arī pērn iesāktā pensiju indeksācija, tai atvēlot 16 miljonus eiro. Ir arī palielināts valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem, palielināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, par 40 eiro paaugstināta minimālā alga, kā arī palielināts ģimenes valsts pabalsts no bijušajiem 11,38 eiro mēnesī uz 22,76 eiro mēnesī par otro bērnu un 34,14 eiro mēnesī par trešo un katru nākamo bērnu.

Uzlabota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – no 2015.gada 1.janvāra samazinot pacienta iemaksu par ārstēšanos slimnīcā (no 13,52 eiro uz 10 eiro dienā), kā arī samazinot līdzmaksājumu par operācijām stacionārā (no 42,69 eiro uz 31 eiro).

Iekšlietu jomā piešķirti papildus līdzekļi iekšlietu sistēmas stiprināšanai, tajā skaitā Drošības policijas kapacitātei. Viena no prioritātēm bija Zolitūdes traģēdijas lietas apstākļu izmeklēšana. Kopā kriminālprocesā ir pieci aizdomās turētie un pret četriem uzņēmumiem uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Ministru kabinetā atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par piedalīšanos un personu iesaistīšanu bruņotā konfliktā ārvalstīs, kā arī tiks paredzēta kriminālatbildība par ārvalstī notiekoša bruņota konflikta finansēšanu un atbalstīšanu.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu publisko pakalpojumu pieejamību klātienē, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, uzsākta pakāpeniska Valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveide visā Latvijā.