Sudraba skarbi komentē budžeta grozījumus

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba pauž pārliecību, ka valdības iedalītā nauda valsts budžeta grozījumos nav nekas cits, kā parādu segšana.

Sudraba sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka šī gada budžeta grozījumi liecina par slikti izdarītu darbu iepriekš.

«Mēs redzam, ka šie budžeta grozījumi ir nekas cits kā parādu segšana. Par ko tiek maksāts? Par parādiem [operas, slimnīcu]. Tas nozīmē, ka slikti darīts darbs iepriekš. Otra daļa ir tie līdzekļi, kas tiks steidzami iedalīti,» sacīja viņa.

Jautāta par nākamā gada valsts budžeta veidošanu, Valsts kontroliere sacīja, ka viņa neredz, ka valstij būtu plāns, raksta Apollo.lv.

Kā ziņots, šā gada valsts budžeta grozījumos vislielākais papildu finansējums paredzēts Satiksmes ministrijai (SM) – 20,6 miljoni latu un Veselības ministrijai – 19,5 miljoni latu.

Saskaņā ar valdības konceptuālo atbalstu Finanšu ministrija ir panākusi vienošanos ar nozaru ministrijām par 70 miljonu latu sadalījumu prioritārajiem pasākumiem šā gada budžeta grozījumos.

Ņemot vērā Ministru kabineta noteikto, grozījumos prioritāri papildu līdzekļi tiek paredzēti vienreizējiem pasākumiem, kas nerada fiskālu ietekmi uz nākamajiem gadu budžetiem.

SM papildu piešķirtos līdzekļus paredzēts novirzīt valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, it sevišķi Latgales reģionā, kā arī dotācijai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

VM papildu finansējums paredzēts 19,5 miljonu latu apmērā. Papildu līdzekļi tiek piešķirti tādiem būtiskiem pasākumiem kā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna īstenošanai 2012.-2014.gadā, rindu samazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem, diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai, kā arī ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču izdevumu kompensēšanai.

Savstarpēju diskusiju rezultātā panākta vienošanās par 5,1 miljona latu papildu piešķiršanu Kultūras ministrijai. Līdzekļi tiek paredzēti mērķdotācijām pašvaldībām, lai nodrošinātu māksliniecisko kolektīvu sagatavošanu kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, Latvijas Nacionālās operas saimnieciskās darbības stabilizācijai un skatuves rekonstrukcijai, kā arī mūzikas instrumentu, skaņu un gaismas tehnikas un koncerttērpu iegādei teātriem, orķestriem un koriem.

Tāpat papildu līdzekļi tiek piešķirti Labklājības ministrijas vajadzībām 3,9 miljonu latu apmērā. Finansējums tiek paredzēts, lai nodrošinātu piemaksas politiski represēto pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus, valsts pabalstus ar celiakiju slimiem bērniem un izdienas pensijas, kā arī mazinātu rindas invalīdu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.

Radio un televīzijas vajadzībām budžeta grozījumos plānots atvēlēt 4,407 miljonus latu, Iekšlietu ministrijai iecerēts atvēlēt 3,875 miljonus latu, Izglītības un zinātnes ministrijai – 3,191 miljonu latu, Tieslietu ministrija – 3,083 miljonus latu, Zemkopības ministrijai – 2,322 miljonus latu, Finanšu ministrijai – 1,547 miljonus latu.

Panāktā vienošanās paredz, ka Ministru kabinets ar budžeta grozījumiem saņems 447 242 latus, Ārlietu ministrija – 402 358 latus, prokuratūra 382 798 latus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 292 327 latus, Aizsardzības ministrija – 146 769 latus.

Vienošanās paredz, ka Sabiedrības integrācijas fonds saņems 143 000 latu intensīviem latviešu valodas kursiem Latgalē, Rīgā un citviet Latvijā.

Ekonomikas ministrijai ar budžeta grozījumiem paredzēts atvēlēt 111 635 latus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 86 500 latus, Satversmes tiesai – 15 280 latus, Augstākajai tiesai – 10 000 latu, Centrālajai vēlēšanu komisijai – 6135 latus, Centrālajai zemes komisijai – 949 latus.

Savukārt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēti 450 000 latu.

Finanšu ministrijā atzīmēja, ka šā gada budžeta grozījumi tiek veikti, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus attiecībā uz fiskālo disciplīnu, nodrošinot, ka izdevumu pieaugums tiek veikts atbilstoši valsts ilgtermiņa izaugsmes rādītājiem un ievērojot Eiropas Savienības noteikumus valsts budžeta deficītu 2013.gadā samazināt par 0,5%.

Nozaru ministrijas ir iesniegušas vairāk pieprasījumu šā gada budžeta grozījumiem, nekā pieļauj budžeta fiskālās iespējas, tāpēc Finanšu ministrija aicina nozaru ministrijas detalizēti un rūpīgi tos izskaidrot sabiedrībai.

Valdībā iepriekš apstiprinātais budžeta grozījumu izskatīšanas grafiks paredz, ka šā gada budžeta grozījumi parlamentā tiks iesniegti 20.augustā.