Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) pasūtījusi pētījumu, kas parāda lielu līdzību starp banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, raksta NRA.lv. Latvijā kopš 2009. gada lielu kreditēšanas biznesa nišu aizņem firmas, kas nav bankas. Tajā gadā bankas negribēja kreditēt vispār... (Turpināt lasīt)
Neraugoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, Latvijas Bankā uz tuvāko nākotni raugās piesardzīgi un savu ekonomikas izaugsmes prognozi nemainīs. Arī citi ekonomisti norāda – Eiropā izaugsme sāk lēnām bremzēties un tas var ietekmēt arī Latviju. Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem... (Turpināt lasīt)
Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās... (Turpināt lasīt)
Kā vēsta jaunākie statistikas dati, šā gada jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā bija par 5,6% augstāks nekā pirms gada. Tādējādi 2018. gada pirmajā pusgadā kopumā mazumtirdzniecības pieaugums sasniedzis 5,3%. Labu izaugsmes tempu jūnijā uzrādīja apgrozījums pārtikas preču veikalos, gada griezumā pārdošanas... (Turpināt lasīt)
Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, t.i., no Latvijas finanšu sektora ir aizplūdis ap 4 miljardi eiro pārāk riskantas ārvalstu klientu naudas, kas šeit vairs nav bijusi vēlama. LNT... (Turpināt lasīt)
Līdz ar kopējo ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos valstī pieaug arī pieprasījums pēc kredītiem. Klasika banku jomā ir klientu pieprasījums pēc hipotekārā kredīta un dažādu veidu līzingiem. Īstermiņa kredīti jeb patēriņa kredīti tiek ņemti pat kāzām, bieži – ceļojumiem un lielākiem pirkumiem.... (Turpināt lasīt)
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 73% kā galveno sava budžeta plānošanas veidu izmanto dzīvošanu ar to naudu, kas ir palikusi pāri pēc visu rēķinu un obligāto maksājumu veikšanas, liecina Ferratum Bank aptaujas dati par budžeta plānošanu mūsu valsts iedzīvotāju vidū.... (Turpināt lasīt)
Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās... (Turpināt lasīt)
Gada ienākumu deklarācijas līdz jūlija sākumam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija iesnieguši 806 000 Latvijas iedzīvotāji, par to šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” informēja VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Kā zināms, ar 1.martu VID sācis pieņemt gada ienākumu... (Turpināt lasīt)
Ja atbildīgās iestādes spēs pielāgot elektroniskās sistēmas, jau 2021. gadā iedzīvotājiem vairs nebūs jāpiņķerējas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Plānots, ka nākotnē pārmaksātos nodokļus iedzīvotāji saņems automātiski, raksta NRA.lv. Pašlaik personai, kas pārmaksātos nodokļus, piemēram, par medicīniskajiem... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
