Ministrijās šobrīd moderni kļuvis gandrīz visus tēriņus piesaistīt valsts drošības stiprināšanai. Lai pret tiem būtu grūtāk iebilst. Sākot ar algām ugunsdzēsējiem, pastniekiem, dzelceļniekiem un cietumu uzraugiem, beidzot ar ceļu būvi, pasta piegādēm un skolotāju algu reformu un iespējamu minimālās algas... (Turpināt lasīt)
Latvijā atrastos daudz premjeru, kas par pieciem miljardiem pārvarētu krīzi tikpat veiksmīgi kā Valdis Dombrovskis, intervijā raidījumā “Krustpunktā” sacīja ekspremjers un bijušais Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Vērtējot ceļu uz krīzes pārvarēšanu un pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska ieguldījumu... (Turpināt lasīt)
Nākamgad minimālās algas apmērs Latvijā varētu sasniegt 375 eiro, ceturtdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis. “Latvija ir pārņēmusi to pieredzi, kāda vērojama vairākās Eiropas valstīs, kad atbilstoši ekonomiskai situācijai, mēs pārskatām minimālās algas apmērus katru... (Turpināt lasīt)
Situācija Latvijas valsts budžetā līdz aprīlim bijusi pārsteidzoši laba un pagaidām nav pamata uztraukumam, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja ekspremjers Ivars Godmanis. “Ja skatāmies uz 1.aprīli, tad situācija budžetā ir pārsteidzoši laba. Nodokļu ieņēmumi izpildās visi – kopumā... (Turpināt lasīt)
Rietumvalstu sankcijas un zemās naftas cenas būs iemesls tam, ka Krievija drīzumā varētu piedzīvot lielāko nabadzības kāpumu kopš 1998. gada ekonomiskās krīzes, brīdina Pasaules banka. Pēc Pasaules Bankas prognozēm, ņemot vērā pašreizējo Krievijas ekonomisko stāvokli, šogad Krievijas IKP varētu sarukt... (Turpināt lasīt)
Pirmo reizi piecu gadu laikā Latvijas valdība nevar lepoties ar budžeta ieņēmumu plāna pārpildi – vissliktāk veicas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un sociālā nodokļa iekasēšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. “Pašreiz... (Turpināt lasīt)
Latvijas iedzīvotāji par nākamā gada budžeta prioritātēm uzskata veselību, izglītību un ekonomiku, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja. Lielākā daļa iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem domā, ka nākamā 2016.gada valsts budžeta sastādīšanā par prioritātēm jāizvirza veselība... (Turpināt lasīt)
Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās un lēnā ekonomikas izaugsme eirozonā ir galvenie faktori, kas kavējuši Latvijas ekonomikas attīstību pērn. Vienlaikus iekšējais patēriņš ir saglabājies salīdzinoši stabils, tādējādi mazinot ārējo faktoru negatīvo ietekmi, norāda Finanšu ministrijā (FM). Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes publicētā... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pagājušā gada laikā, situācija darba tirgū 2014. gadā turpināja uzlaboties un darba meklētāju īpatsvars ir samazinājies līdz 10,8%. Tas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada, liecina jaunākie CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinājumā ar 2013. gadu... (Turpināt lasīt)
Pašreizējā pensiju sistēma valstī īsti nefunkcionē un liela daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnē ir pakļauti nabadzības riskam, tā trešdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. “Latvijas iedzīvotāji īpaši neko lielu nesagaida no valsts, tomēr tajā... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
