Plānotās izmaiņas valsts nodokļu pamatnostādnēs 2021.‒2025. gadam cita starpā paredz atteikties no dabas resursu nodokļa atbrīvojuma tiem ražotājiem, kuriem ir noslēgts sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem.... (Turpināt lasīt)
Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no... (Turpināt lasīt)
Veselības ministrija publiskai apspriešanai nodevusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.–2022. gadam. Stingrāki alkohola lietošanas un reklāmas ierobežojumi tiek plānoti vienlaikus ar akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas noved pie pretrunām valsts politikā attiecībā... (Turpināt lasīt)
Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – cūkgaļas cenas sadārdzinājās aptuveni par 21,4 procentiem. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots, vēsta NRA.lv. Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena ir pieaugusi vidēji no 1,40 līdz... (Turpināt lasīt)
Apkopotie septembra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar augusta datiem, 84,1 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 6,9 % gadījumu, savukārt 9 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu samazinājums visplašāk skāris... (Turpināt lasīt)
Sakārtojot Latvijas nodokļu sistēmu, iespējams panākt ievērojamas izmaiņas ekonomiskās un saimnieciskās, kā arī sociālās vides sakārtošanā Latvijā. Nepieciešams tikai izvērtēt katra nodokļa vēlamo apjomu un izanalizēt tā celšanas vai samazināšanas ietekmi uz nozaru attīstību, lai vienlaikus gūtu nepieciešamos ienākumus valsts... (Turpināt lasīt)
Šodien, 4. septembrī, valdība ārkārtas sēdē atbalstījusi Eiropas Komisijas (EK) ierosinātas pastiprinātās sankcijas pret Krieviju, informē Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Kā norāda Straujuma, jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas attiecas uz tehnoloģiju un ieroču tirdzniecību ar Krieviju, kā arī uz dažādiem... (Turpināt lasīt)
Tā vietā lai apspriestu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu, Latvijai būtu jādomā par ieņēmumu palielināšanu, intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Rimsēvičs uzskata, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt savu darbību situācijā, kad Latvijas tautsaimniecību skārušas Krievijas noteiktās sankcijas,... (Turpināt lasīt)
Jau ilgstošās debatēs un darba grupās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir vērsusies pie valdības pārskatīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Ņemot vērā kritisko situāciju Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar Krievijas noteikto embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES,... (Turpināt lasīt)
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada jūlijā, salīdzinot ar 2013. gada jūliju1, palielinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,0%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, ir palielinājies par... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
